Petraviča joprojām iebilst pret Stambulas konvencijas ratificēšanu

Šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Petraviča sacīja, ka viņa kā Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Latvijas pievienošanos šai konvencijai tālāk nevirzīs.

Jautāta, vai minētajā starptautiskajā dokumentā ir apslēpts kaut kas nevēlams, ministre atbildēja, ka "konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas aizsargā sievietes no vardarbības, [bet] mūsu valstī vardarbība nekad nav atļauta, mums attiecīgi likumos ir noteikta atbildība par vardarbības veikšanu".

Petraviča arī piebilda, ka Latvija un tieši LM ir ļoti daudz izdarījusi, lai vardarbība tiktu izskausta, un šajā jomā arī ir vērojami uzlabojumi, proti, sabiedrībā vairs nepastāv uzskats, ka par vardarbību būtu jāklusē.

Kā ziņots, Stambulas konvencija jau pirms laba laika ir sagatavota ratificēšanai Saeimā, taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir atzinis, ka procesa pabeigšanai parlamentā trūkst balsu vairākuma. Premjers uzskata, ka daļa Latvijas sabiedrības nav pilnībā izpratusi vai pat pārpratusi konvencijas mērķi, proti, izskaust vardarbību pret sievietēm.

Ņemot vērā minēto, partiju apvienības "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par" nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), lūdzot izvērtēt, vai Stambulas konvencija atbilst Latvijas pamatlikumam. ST pirmdien pēc šī pieteikuma ierosināja lietu. Ministru kabinets tagad ir uzaicināts līdz 5.oktobrim iesniegt ST savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Stambulas konvencijas ratificēšana radījusi publisku viedokļu apmaiņu, kurā no politisko spēku un baznīcu pārstāvjiem, kā arī ekspertiem izskan pretēji viedokļi par šīs konvencijas mērķiem, saturu un nepieciešamību.

Iepriekšējais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV), kurš tagad ir finanšu ministrs, publiski iestājies par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Reirs paudis, ka, neratificējot konvenciju, Latvija aizvaino katru ģimenes locekli, kurš cietis no vardarbības.

Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma 2011.gadā, tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība (ES) to parakstīja 2017.gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments - valstīm, kas to ratificē, jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos.

Stambulas konvenciju patlaban nav ratificējušas septiņas dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Slovākija un Lielbritānija.