Latvija būtu gatava uzņemt ASV karaspēka vienības, bet tas prasītu ļoti daudz laika

Viņš atzina, ka Pentagona paziņojums par lēmumu no Vācijas izvest 11 900 ASV karavīru, 5600 karavīru izvietojot citās Eiropas valstīs, bijis pārsteigums. Tomēr vienlaikus Pabriks atzina, ka, ņemot vērā pastāvošo ģeopolitisko situāciju, ASV armijas vienībām vajadzētu būt izvietotām tuvāk Eiropas austrumu robežai.

Vaicāts, vai ir indikācijas, ka kādas ASV karaspēka daļas varētu tikt izvietotas tieši Latvijā, Pabriks atbildēja, ka ASV aizsardzības ministrs Marks Espers savā trešdienas paziņojumā vairākkārt pieminēja Poliju un Baltijas valstis. "Ja gadījumā mēs nonāksim tik tālu, ka šeit varētu būt kādas ASV karaspēka vienības, tas vēl prasīs ļoti daudz laika," sacīja Latvijas amatpersona.

Vienlaikus Pabriks pauda gandarījumu par to, ka ASV aizsardzības ministrs Espers acīmredzot esot saņēmis un "sadzirdējis" viņa pirms dažām nedēļām aizsūtīto vēstuli, kurā pausta Latvijas gatavība uzņemt ASV karaspēka daļas. "Kas notiks tālāk (..), tas būs atkarīgs no mūsu diplomātiskajām sarunām un ASV tālākās plānošanas, jo daudzas detaļas šeit vēl nav skaidras," norādīja Pabriks.

Viņš arī piebilda, ka pašām ASV vēl neesot skaidra lēmuma izvest no Vācijas 11 900 karavīrus finansiālā puse, turpretim Latviju finansiāli nebiedētu iespējama ASV karaspēka daļu uzņemšana. "Protams, ka tas nebūtu ļoti lēti, bet tas lielā mērā ir mūsu aizsardzības budžeta ietvaros ļoti iespējams, un es domāju, ka finansiālais motīvs nebūtu galvenais motīvs, kuram būtu mūs jābaida," sacīja Pabriks.

Kā ziņots, ASV no Vācijas izvedīs 11 900 karavīru, no kuriem aptuveni 6400 tiks pārvietoti atpakaļ uz ASV, bet 5600 tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, trešdien paziņoja Pentagons.

Vācijā šobrīd ir teju 36 000 amerikāņu karavīru un pēc Pentagona plānu īstenošanas tur paliks aptuveni 24 000.

Kā pavēstīja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, no 6400 karavīru, kas atgriezīsies ASV, liela daļa rotācijas kārtībā atkal tiks izvietota Eiropā.

Pentagons paziņoja, ka 5600 karavīri tiks pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, bet ja tiks noslēgtas attiecīgas vienošanās - arī uz Poliju un Baltijas valstīm.

Pēc Espera teiktā, uz Beļģiju un Itāliju tiks pārvietota daļa ASV spēku vadības un tā izvietosies kopā ar NATO kolēģiem.

"Tas stiprinās NATO un uzlabos vairāk nekā 2000 ASV militārpersonu operatīvo efektivitāti un gatavību," uzsvēra Espers.

Espers norādīja, ka ASV spēku pārvietošana notiek "tādā veidā, kas stiprinās NATO, pastiprinās Krievijas atvairīšanu, nomierinās sabiedrotos un uzlabos ASV stratēģisko elastību".

Pēc viņa teiktā, spēku rotācijas galvenais mērķis ir pastiprināt NATO dienvidaustrumu flangu Melnās jūras tuvumā.

Espers uzsvēra, ka šis solis ir daļa no plašāka plāna ASV spēku pārpozicionēšanai visā pasaulē, lai labāk stātos pretim galvenajiem draudiem un uzlabotu elastīgumu, tostarp NATO ietvaros, kas ir centrēta uz iespējamo Krievijas draudu Eiropai novēršanu.

Tāpat atcelta 2500 ASV gaisa spēku personāla pārvietošana no Lielbritānijas uz Vāciju.

Pentagons arī no Vācijas uz Itāliju pārvietos iznīcinātāju F-16 eskadru - tuvāk Melnajai jūrai, kur tie varēs aizsargāt NATO dienvidaustrumu reģionu.

ASV spēku pārvietošana izmaksās vairākus miljardus dolāru.

Vācijas reģionālā raidorganizācija SWR ziņo, ka ASV spēku izvešana skars vairākas bāzes Bavārijā un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.

ASV prezidents Donalds Tramps par ieceri samazināt Vācijā izvietoto Savienoto Valstu militāro kontingentu paziņoja jūnijā.

Tramps pastāvīgi pārmetis Berlīnei nepietiekamu līdzekļu ieguldīšanu aizsardzībā, kā arī negodīgu attieksmi pret ASV savstarpējā tirdzniecībā.