Dzīva Rīga bez vārnām, kaijām un gejiem: NA/LRA apvienotais saraksts
Tuvojoties Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām, Jauns.lv piedāvā rakstu sēriju, kurā iepazīstina ar partiju sarakstiem un tajos atrodamiem vēstījumiem. Šoreiz par nacionāļu un reģionāļu apvienoto sarakstu, kas sola dzīvu Lielrīgas reģionu bez mieru traucējošiem spārnotajiem lidoņiem un praida gājieniem.
Liste, kas vēlēšanu iecirknī izsniegtajā sarakstu čupiņā būs otrā pēc kārtas, ir ar visgarāko nosaukumu – „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu Apvienība” (saīsinājumā – NA/LRA), kas vēlētāju balsis grib iekarot ar saukli „Dzīva Rīga”.
Gan Nacionāla apvienība, gan Reģionu apvienība jau vairāk nekā desmit gadus sēž galvaspilsētas domes opozīcijā. LRA ir salīdzinoši jauna partija un tā arī nav bijusi pie šprices Rīgā, bet Nacionālajā apvienībā ietilpstošo partiju pārstāvjiem atjaunotās Latvijas vēsturē gan ir paveicies trīs reizes kļūt par Rīgas mēriem: deviņdesmitajos gados šis gods tika Mārim Purgailim, bet šī gadsimta sākumā Andrim Ārgalim un Jānim Birkam. Kopš saskaņieša Nila Ušakova nākšanas pie varas nacionāļi kļuva par viszākātākajiem opozicionāriem. Protams, neskaitot no Nacionālās apvienības aizbēgušo Ušakova ģimenes draudzeni, juristi un korupcijā vainoto Baibu Broku.
Tagad nacionāļi kopā ar reģionāļiem atkal rokās grib turēt Rīgas atslēgu, uzsverot, ka abiem politiskajiem spēkiem Latvijas pašvaldībās kopā ņemot ir vislielākais īpatsvars.
NA līderis Raivis Dzintars paudis, ka nu pienācis laiks rīdziniekiem vēlēšanās izvēlēties, vai pilsēta kļūs par praida un varavīksnes, 9. maija vai 18. novembra Rīgu: “Ja AP/P (Attīstībai Par/Progresīvie) vadīs Rīgu, tad tā būs varavīksnes un praida Rīga. Ja Maskavas-Austrumu bloks (ar „Saskaņu” priekšgalā) vadīs Rīgu, tad tā būs 9. maija Rīga. Bet, ja Rīgu vadīs VL-TB/LNNK, tad tā būs 18. novembra Rīga”.
Te nu mazliet ir dilemma, jo iepriekšējās vēlēšanās LRA startēja kopā ar „Latvijas Attīstībai”, no kuras arī izveidojusies vēlākā AP. Šai ziņā Reģionu apvienība dažu mēnešu laikā ir diezgan kardināli mainījusi savu nostāju – ja vēl pirms trim gadiem tā soļoja kopā ar praida atbalstītājiem, tad nu pagriezusies pretējā virzienā. Kaut gan reģionāļi nav mudināmi uz virziena maiņu. Vēl pagājušā gada nogalē viņi sprieda par to, ka šajās vēlēšanās varētu startēt kopā ar zaļzemniekiem, bet tad nobijās no Aivara Lemberga auras.
Savukārt pavisam nesen politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks raidījumā „Pāļa bazars” izmeta neglaimojošu tekstu attiecībā uz NA/LRA saraksta līderi Eināru Cilinski: „Man liekas, ja tu Latvijas politikā esi gejs, tad labāk iznākt no skapja. Nu kas tas ir! Ja tev ir šāda iekšēja problēma, es tev uzreiz neuzticos. Mūsdienās par to tev neviens neko sliktu nedarīs. Labi, tur deviņdesmitajos, bet kas tas ir...”. Arī par to 18. novembri ir tā kā ir, ka tik nu atkal galvenais datums nekļūst 16. marts. Visiem vēl labā atmiņā 2014. gada 16. marts, kad spītīgais Cilinskis, neieklausoties premjeres Laimdotas Straujumas teiktajā, Leģionāru dienā devās pie Brīvības pieminekļa un tādēļ zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu.
It kā domājam, ka Cilinskis jau no laika gala bijis kādas no Nacionālajā apvienībā ietilpstošās partijas biedrs, bet trakajos deviņdesmitajos kādreizējais Augstākās Padomes deputāts, kurš balsoja par 4. maija deklarāciju, bija pieslējies gan Zaļajai partijai, gan Reformu savienībai un Latvijas Konservatīvajai savienībai. 1994. gadā Cilinski no Zaļās partijas un LNNK apvienotā saraksta pirmo reizi ievēlēja Rīgas domē un pēc gada viņš jau kļuva par Rīgas vicemēra vietas izpildītāju.
Ar otro numuru sarakstā startē LRA līderis Edvards Smiltēns, kurš arī nav vienpartijnieks, viņš „izaudzis” no „Vienotības”. Tālāk sarakstā (vismaz sākumgalā) sekojošie gan nevar lepoties ar pārāk aizraujošu politisko karjeru – viņi savā ziņā ir stabili profesionāļi savā jomā ar noturīgu pārliecību.
Saraksta politiķu pārliecība un mērķis ir skatīties tālāk par Rīgas robežām: „Mēs veidosim pastāvīgu un konstruktīvu dialogu ar valdību un Pierīgas pašvaldībām, attīstot vienotu Lielrīgas politiku satiksmes, izglītības, uzņēmējdarbības attīstības, vides un citās jomās. Lielrīga kļūs par Latvijas attīstības motoru. Rīgu redzam kā viedo pilsētu, radošu pilsētu un Baltijas kultūras galvaspilsētu”.
Apvienība arī sola risināt ne tik globālus jautājumus, piemēram, cīnīties ar sudrabkaijām un vārnām: „Pēdējos gados par aktuālu problēmu ir kļuvuši kaijveidīgie putni (pārsvarā sudrabkaijas) un vārnas, kas traucē pilsētnieku naktsmieru, kā arī rada apdraudējumu mājdzīvniekiem. Saistošajos noteikumos noteiksim prasības, kas aizliegs kaiju barošanu, ēku īpašniekiem būs pienākums rūpēties, lai uz to īpašumā esošo ēku jumtiem neligzdo sudrabkaijas, īpaši nosacījumi un atbildība būs atkritumu apsaimniekotājiem”.
Tomēr vārnu izskaušana nebūs NA/LRA galvenā prioritāte. Cilinskis paziņojis divas galvenās prioritātes: līdz 2022. gadam panākt pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas iespēju nodrošināšanu visiem rīdziniekiem un mājokļa jautājumu, attīstot īres namu celtniecību, kā arī ēku energoefektivitātes nodrošināšanu.
