Kāpēc var mainīties zemes robežas
"Kā lai sakārto zemes grāmatu un atgūst īpašumu, ko nogriezuši un nodevuši īpašumā blakus kaimiņam? Vēršoties ar dokumentiem pie Kocēnu novada speciālistes nekustamo īpašumu un nodokļu jautājumos, viņas atbilde bija, ka tā ir satelīta vaina. Ja vēloties kaut ko atgūt, tad tikai caur tiesu." Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja E. Kalniņa.
Lai sagatavotu precīzu atbildi, ir jāredz dokumenti. Diemžēl ar vaicātāju neizdevās sazināties, tāpēc atbildam vispārīgi. Konsultē Valsts zemes dienesta Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne.
Robežu ierādīšana deviņdesmitajos
Lai atgūtu zemi, kura mūsu priekštečiem piederēja pirmās brīvvalsts laikā, deviņdesmito gadu sākumā bijā jāiesniedz pašvaldībā īpašuma tiesības un radniecību apliecinoši dokumenti.
Zemes reformas pirmajā kārtā pagasta zemes komisija mantoto zemi piešķīra lietošanā. Vēlāk, reformas otrajā kārtā, šo mantoto zemi piešķīra īpašumā, un īpašnieks to ierakstīja zemesgrāmatā uz sava vārda.
Deviņdesmitajos gados zemes robežas lauku apvidos ierādīja ar vienkāršotiem instrumentiem. Ja bija iespējams, tās centās noteikt pa dabīgajām robežām – ceļiem, grāvjiem, upēm u. tml. Skatījās, lai neveidotos starpgabali – nelielas, nevienam nepiederošas zemes strēmeles.
Starpgabalus pievienoja mantotajam īpašumam, bet platības starpību, kas pārsniedza mantotās zemes lielumu, varēja izpirkt par sertifikātiem. Gan ierādot zemes robežas dabā, gan veicot robežu instrumentālu uzmērīšanu, zemes īpašnieka pienākums bija izveidot robežzīmes (kupicas) mērnieka noteiktajos robežpunktos un nodrošināt to saglabāšanu.
Uz robežu noteikšanu mērnieks pieaicināja pierobežniekus (kaimiņus), kuri ar savu parakstu apliecināja piekrišanu iemērītajām robežām. Ja pierobežnieki nepiekrita, zemes iemērīšana apstājās.
Precīzāka pārmērīšana
Tagad, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, dabā ierādītas zemes robežas var pārmērīt ar augstas precizitātes instrumentiem. Pārmērot robežas lauku apvidos, robežpunkti dabā var atšķirties pat vairākus metrus. Tas izskaidrojams ar tagadējo mērinstrumentu lielāku precizitāti.
Mērnieka pienākumos ir pārbaudīt zemes robežu plānā norādīto robežzīmju atbilstību dabā esošajām un norādīt to atjaunošanas vietas atbilstoši zemes robežu plānam gadījumā, ja tās ir iznīcinātas.
Arī tad, ja robežpunkti paliek vecajās vietās, pārmērot zemi ar augstākas precizitātes instrumentiem, var nedaudz mainīties zemes gabala platība, kas var izrādīties nedaudz mazāka vai lielāka, nekā noteikts deviņdesmitajos gados. Zemes uzmērīšanu veic sertificēts mērnieks, novada nekustamā īpašuma speciāliste to nedara. Robežpunktus mērnieks nosaka pēc koordinātām, nevis pēc satelīta.
Jūsu kaimiņam arī bija tiesības savu zemi pārmērīt. Veicot kaimiņa zemes robežu pārmērīšanu, mērniekam jūs kā pierobežnieci vajadzēja rakstveidā uzaicināt piedalīties robežu pārmērīšanas darbos, un jūs varējāt rakstiski izteikt savas pretenzijas. Robežu pārmērīšanas kārtība ir aprakstīta Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos.
Kādai jābūt robežzīmei?
Visi iespējamie robežzīmju veidi ir minēti Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu 130. punktā un 11. pielikumā. Mežos veido robežstigas. Lauku apvidos robežas iezīmē ar kupicām – ap robežzīmi izveidotu aprakumu un velēnu krāvumu.
Kupicas centrā var atrasties koka stabs, metāla vai plastmasas caurule (stienis) un pat tāds sens robežzīmes veids kā robežakmens. Ciematos un pilsētās kupicas parasti neveido, par robežzīmi kalpo betona stabs, koka stabs, metāla caurule, metāla stienis, metāla tapa vai krustakmens, kā arī būves sienas stūris vai pamatu stūris.
Robežzīmju izmēri norādīti 11. pielikumā. Saprotams, ka uz ielas stabus neliks, tāpēc cietajā segumā robežas iezīmē ar metāla stieņiem vai metāla tapām, kas atrodas asfalta vai plākšņu seguma līmenī. Var būt arī slēptā robežzīme, kas atrodas 30 centimetru zem zemes.
Uz robežām var izvietot žogus, un arī žoga stabs var kalpot par robežzīmi. Ar precīziem instrumentiem uzmērītos robežpunktus mainīt vairs nav iespējams, pat tad, ja robežzīmes ir iznīcinātas.
