Andris Bačkurs: pieci soļi, lai Rīgas būvvaldē samazinātu birokrātiju
"Mēs visi vēlamies dzīvot ērtā vidē, glītās, drošās un ekonomiski apsaimniekojamās ēkās. Lai šo pasūtītāju sapni piepildītu, būvniecības nozarei nākas saskarties ar lieliem izaicinājumiem, tostarp speciālisti nemitīgi lauza galvas par to, kā padarīt būvju tapšanu labāku, efektīvāku un mazāk birokrātisku," savu viedokli pauž Rīgas domes deputāts Andris Bačkurs ("Latvijas attīstībai"/"Attīstībai/Par!").
Rīgas domes deputāts Andris Bačkurs paudis sekojošu viedokli, kā uzlabot situāciju Rīgas būvvaldē:
"Nenoliedzami, ikvienas būves tapšana ir sarežģīts process, kurā piedalās daudz iesaistīto pušu: pasūtītājs, arhitekti, projektētāji, inženieri, ģenerāluzņēmēji, būvnieki un, protams, pašvaldības un uzraugošās iestādes. Tādēļ ir svarīgi precīzi nodalīt atbildību gan projektēšanā un celtniecībā, gan arī vēlāk - ēku ekspluatācijas laikā.
Mēnešiem ilga gaidīšana, lai saņemtu būvatļauju, ieilgusi ēkas pieņemšanas ekspluatācijā saskaņošana ar būvvaldi – būvniecības regulējums ir ārkārtīgi birokrātisks. Līdz šim Rīgas būvvalde ir stagnējusi un gadu laikā audzējusi birokrātiju, kas Rīgu padara par neērtu pilsētu ne tikai investoriem, bet arī vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas veikt visvienkāršotākos pārbūves vai labiekārtojuma darbus.
Apgalvojumam, ka ir izdarīts viss, lai būvniecības procesi kļūtu vienkāršāki, nav nekāda seguma. Jebkurš būvnieks apstiprinās, ka birokrātija ir vismaz trīskāršojusies – administratīvais slogs kļuvis milzīgs. Pēc jaunā regulējuma, būvvaldes ir tās, kas atbild par projektu kvalitāti. Turklāt tas attiecas uz visu veidu projektiem. Kamēr būvvaldes slīkst projektu papīru kalnā, tos izskatīt pēc būtības un noteiktajos termiņos vienkārši nav iespējams.
Pēdējo mēnešu laikā jau ir uzsāktas pārmaiņas Rīgas būvvaldē, īsinot iesniegumu izskatīšanas termiņus, vienkāršojot āra kafejnīcu saskaņošanas kārtību u.tml. Tomēr nepieciešams to veikt ar dubuluzrāvienu. Nav pieļaujama situācija, ka Būvvaldē papīru skaņošana pat visvienkārškajam labiekārtojumam aizņem 3 līdz 8 mēnešus. Līdz ar to Būvvaldes darba organizācija ir viens no būtiskākajiem posmiem jaunu projektu īstenošanā (gan attiecībā uz ražošanas un uzņēmējdarbības ēkām, gan attiecībā uz dzīvojamo ēku celtniecību, pat attiecībā uz vienkāršotu renovāciju veikšanu un labiekārtojumiem), tāpēc būvvaldes darbu ir nepieciešams pārkārtot un orientēt uz rezultātu, samazinot birokrātiju un minimalizējot kopējo projektu izskatīšanas un saskaņošanas laiku. Rīgai ir liels potenciāls, lai kļūtu par būvniecības metropoli Baltijā, lai piepildītu sapni par būvniecībai draudzīgu pilsētu, ir jāsper pieci nozīmīgi soļi:
1. Nepieciešams izstrādāt būvniecības nozares attīstības stratēģiju. Svarīga joma ir arī būvniecībā nepieciešamo dokumentu digitalizācija, kas ļautu projektus saskaņot ērti un ātri. Tagad, lai saskaņotu vienu projektu, nepieciešamas ķīpas ar dokumentiem. Lietuvā visa būvniecības informācijas sistēma (BIS) jau gadiem darbojas digitāli, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija zaudē miljoniem vērtas investīcijas.
2. Uzlabot būvniecības speciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas sistēmu, panākot, ka augsti kvalificēti speciālisti ir katrā būvniecības profesijā.
3. Uzlabot būvniecības pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot vienotu kvalitātes mērījumu sistēmu.
4. Nepieciešams pārskatīt un precīzi definēt būvspeciālistu un juridisko personu pienākumus, lai būtu skaidrs atbildību sadalījums. Autoruzraudzība obligāta būs tikai kultūrvēsturiskajiem objektiem un pašvaldību noteiktajās teritorijās vai speciālajām ēkām.
5. Rīgas būvvaldi pārveidot par iestādi, kas ir vērsta uz pilsētas attīstību, kas piesaista investorus un palīdz vienkāršajam pilsētas iedzīvotājam risināt sasāpējušos jautājumus būvniecībā. Šobrīd situācija ir tāda, ka uzbūvēt nelikumīgi ir ātrāk un lētāk nekā saskaņot projektu būvvaldē - tas ir jāizskauž. Situācija, ka pati būvniecība ir lētāka par projekta izstrādi un ātrāka par projekta saskaņošanas procesu – nav pieļaujama.
Realizējot šos piecus soļus, Rīga būs spērusi platu soli, lai jau tuvākajā nākotnē Latvijas galavaspilsētā sāktos būvniecības bums un mēs Rīgā redzētu griežamies ceļamkrānus, kā tas ir mūsu kaimiņvalstīs. Pie tam, ieviešot šos piecus soļus, mēs samazināsim lielo birokrātisko slogu, kas ietekmēt reitingus "doing business", kas ļautu ieplūst investīcijām nekustāmā īpašumā attīstībā, kas pēdējos gados Rīgai aizgājušas secen labākajā gadījumā uz mūsu pašu kaimiņu pašvaldībam, vai sliktākajā gadījumā uz Viļņu vai Tallinu. Līdz ar to šie pieci soļi samazinās būvniecības birokrātiju Rīgas būvvaldē, līdz pat 50% saīsinot kopējos procesa termiņus un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu Rīgā."
