Juglā iedzīvotāji nokārtojas aiz mājas stūra un viens otram "zog" šķūnīšus. FOTO

Dzirnupes ielas 1. nama iemītniekiem jau tā dzīve nav no saldajām. Mājā ir malkas apkure, koplietošanas tualete ir gaitenī, un piedevām kaimiņi ir ne pa jokam sagājuši ragos. Viens „prihvatizē” tualeti, cits atkal malkas šķūnīti. Tā nu dažam labam nav ne kur īsti pačurāt, ne sagādāt malku ziemai.

Ēka ieslēpusies Strazdumuižas parkā un tādēļ tā citiem pilsētniekiem īpaši nav pamanāma. Tomēr ir cilvēki, kuri ar šausmām noraugās uz Dzirnupes ielā valdošo bardaku. To spiesta vērot arī pastniece Anna, kurai tur jāpiegādā pasts. Viņa Kasjauns.lv pastāstīja:

„Kad no rītiem nesu pastu, esmu ievērojusi, ka reizēm daži pirmā stāva dzīvokļu iemītnieki kārto savas dabiskās vajadzības ārpusē pie mājas sienas. Tā ir dzīvojamā māja bez ērtībām, ar malkas apkuri un ar kopējo tualeti, kas atrodas gaitenī. Kad jautāju, kāpēc viņi tā dara, tad iemesls pavisam vienkāršs - esot slēgta 1. stāva koplietošanas tualete. Tualeti it kā esot slēdzis 6. dzīvokļa īpašnieks.

Citā reizē atkal ievēroju, ka kādā dzīvoklī ir sakrauts liels daudzums malkas. Šī dzīvokļa saimniekam uzjautāju, kāpēc tad malka ir jāglabā dzīvoklī? Izrādās, ka kāds kaimiņš esot piesavinājies viņa malkas šķūnīti un tāpēc viņš ir spiests veidot malkas krājumus dzīvoklī.

Jāpiebilst, ka liela malkas daudzuma glabāšana dzīvoklī ir pretrunā ar ugunsdrošības noteikumiem, kā arī ir pretrunā ar sanitārajām normām. Jo, glabājot malku dzīvoklī, dzīvokļa sienās sūc,as mitrums, kā arī, kurinot krāsni, pastāv risks izcelties ugunsgrēkam. Pietiek ar vienu dzirksteli, lai aizdegtos visa malka, kas ir salikta dzīvoklī.

Kad mudināju dzīvokļa saimnieku zvanīt uz namu pārvaldi un lūgt palīdzību, lai viņš varētu tikt iekšā savā šķūnītī, viņš atbildēja, ka telefoniski saņēmis atteikumu no namu pārvaldes

Vai tiešām ir jācieš citiem dzīvokļu īpašniekiem dēļ tā, ka 6. dzīvokļa īpašnieks ir aizslēdzis koplietošanas tualeti, dēļ kā 1. stāva dzīvokļu īpašnieki vai nu kārto dabiskās vajadzības turpat pagalmā, vai arī turpat no spaiņa izlej saturu ar izkārnījumiem? Vai arī cietēji būs iedzīvotāji iespējamā ugunsgrēka gadījumā, jo viena dzīvokļa īpašnieka šķūnis ir aiznaglots, kāds nevar iekļūt savā šķūnī un tādēļ viņš ir spiests veidot malkas krājumus turpat dzīvoklī?  Kam šādos sāpīgos jautājumos jāiesaistās, ja tos negrib risināt pati namu pārvalde?”.

Apsaimniekotājs: jāsauc pašvaldības policija!

Nama apsaimniekotāji aizbildinās, ka neviens nav sūdzējies par aizslēgtām tualetēm. Savukārt, lai atslēgtu nelikumīgi ieņemtos šķūnīšus, palīgā esot jāsauc pašvaldības policijas, nevis nama apsaimniekotājs.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Jūlija Peslaru Kasjauns.lv paskaidroja: „Divās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Dzirnupes ielā 1 ir 36 dzīvokļu īpašumi, no tiem 24 dzīvokļi ir privatizēti un 12 nav privatizēti. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iecirknis „Jugla” ir šo māju apsaimniekotājs, nevis īpašnieks.  Trīs stāvu dzīvojamā mājā katrā stāvā ir trīs koplietošanas tualetes. Par to lietošanas kārtību dzīvokļu īpašnieki/īrnieki savstarpēji vienojas. Līdz šim neviena sūdzība par slēgtām tualetēm nav saņemta.

Iegādājoties dzīvokļa īpašumu ar malkas apkuri, dzīvokļa īpašniekam bija jānoskaidro, kuru šķūni malkas glabāšanai lietoja iepriekšējais šī dzīvokļa īpašnieks. Ja minēto šķūni patvaļīgi ir aizņēmis cita dzīvokļa īpašnieks, tad dzīvokļa īpašniekam jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības policijā par īpašuma daļas atbrīvošanu, kā liecinieku pieaicinot bijušo dzīvokļa īpašnieku un citus dzīvokļu īpašniekus, kas var apliecināt, ka tieši šo šķūni līdz šim lietojis cita dzīvokļa īpašnieks”.

Jāteic, ka Dzirnupes ielas 1. nama iemītnieki jau gadu gadiem cīnās par savām tiesībām un vaino ēkas apsaimniekotājus. Skandāls izcēlās pirms 11 gadiem, kad ugunsgrēks nopostīja ēkas jumtu, bet ugunsdzēsēji, cīnoties ar liesmām, appludināja trešā stāva dzīvokļus. Toreiz nama iedzīvotāji televīzijā sūdzējās, ka namu pārvalde „Jugla” piesūtīja rēķinus par ēkas apsaimniekošanu, kaut arī nekādus uzlabojumus nebija veikusi un viens otrs dzīvoklis dzīvošanai bija nederīgs: nama koplietošanas telpās bija atslēgta elektrība, atkritumus neviens neizveda, kopīgā jumta antena bija sabojājusies. Laika gaitā dzīves apstākļi uzlabojās, bet to, ka tur dzīvot būtu patīkami, joprojām nevar apgalvot.