Kaimiņiene lamājas un draud, bet policija pārkāpumu nesaskata
Mūsu ciematā dzīvo jauna sieviete, kura terorizē gandrīz visus kaimiņus. Staidzinot savu suni, viņa rupji lamājas, draud uzrīdīt suni, kurš saplosīšot mūs gabalos. Esam vērsušies policijā ar kopīgu iesniegumu par draudu izteikšanu un lamāšanos, taču policija uzskata, ka pārkāpuma nav. Sievietes radinieks strādā policijā. Kā mums sevi aizstāvēt no apvainojumiem un draudiem?
Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Greidāne skaidro, ka lamāšanos var kvalificēt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta kā sīko huligānismu.
Savukārt pēc šī gada 1. jūlija Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pants noteiks, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 14 līdz 100 eiro. Līdz 1. jūlijam gan soda apmērs būs lielāks - no 70 līdz 500 eiro.
Sods sākas ar 70 eiro
“Šim pantam ir plašs piemērojums. To var piemērot arī tad, ja necienīga uzvedība notiek ne tikai publiskā vietā, bet arī privātā teritorijā. Piemēram, viens kaimiņš nolamāja otru, neizejot no sava pagalma, un domāja, ka viņam nekas nedraud, jo pārkāpums nenotika publiskā teritorijā. Draudu izteikšana ir vēl nopietnāks pārkāpums, par to var draudēt kriminālatbildība,” skaidro Greidāne.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā teikts: “Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms) – uzliek naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.”
Pēc pirmās lamāšanās reizes rupjo kaimiņieni var izsaukt uz administratīvo pārkāpumu komisijas sēdi, un viņai draudēs 70 eiro sods. Nākamreiz par necenzētiem runas plūdiem var nākties maksāt arī dārgāk.
Rupekli drīkst filmēt
Vai huligāni drīkst fotografēt un filmēt? “Jā, Vispārīgā datu aizsardzības regula (6. panta 1. punkts par datu apstrādes likumību) atļauj cilvēku filmēt un fotografēt sabiedriskās vietās, tikai šos materiālus nedrīkst publicēt bez viņa atļaujas. Taču, lai uzfilmēto materiālu vai fotogrāfijas nodotu policijai, personas piekrišana nav vajadzīga. Uzfilmētais materiāls būs uzskatāms pierādījums šīs sievietes huligāniskai rīcībai. Iesniegumu viņa varēs apstrīdēt pēc principa – jūsu vārdi pret viņas vārdiem, taču foto un video materiālu apstrīdēt būs grūti,” turpina Greidāne.
Tātad, ja kaimiņiene kārtējo reizi sāks lamāties un draudēt, ar mobilo telefonu nofilmējiet vai vismaz nofotografējiet viņas rīcību.
Ja teiks, ka nepiekrīt filmēties un fotografēties, paskaidrojiet, ka šis materiāls domāts, lai iesniegtu policijā, tāpēc nepārkāpj personas datu aizsardzības prasības.
Pēc tam iesniedziet iesniegumu pašvaldības policijā, pievienojot fotoattēlus, video un audio materiālu.
Latvijā gan ir vairākas pašvaldības, kurās pašvaldības policija ir likvidēta. Tad iesniedziet iesniegumu Valsts policijā.
