„Aldara” šefa villa, Ulmaņa rezidence un muzejs „Dauderi” svin jubileju

Jubilejas dienā – 27. jūnijā no pulksten 10.00 līdz 17.00, visi interesenti, muzeja draugi un apkaimes kaimiņi aicināti bez maksas apmeklēt muzeju un tā atjaunoto ekspozīciju, kā arī pieteikties bezmaksas ekskursijām.

Svētku dienā muzejs piedāvās arī izspēlēt meklēšanas spēli “Atklāj Dauderus!”, izmantojot mobilo lietotni „Actionbound”. Atraktīvais digitālais rīks spēs aizraut arī jaunākos muzeja apmeklētājus un nopietniem vēstures jautājumiem dod spēles un azarta devu.

“Dauderos” šobrīd apskatāma atjaunotā pirmā stāva ekspozīcija, kas stāsta nama vēstures stāstu 20. gadsimta politisko pārmaiņu kontekstā. Ekspozīcija ļauj iejusties 20. gadsimta sākuma greznās alusdarītavas īpašnieka villas atmosfērā, Kārļa Ulmaņa darba kabinetā, ieraudzīt padomju okupācijas laika aģitpunkta un bērnudārza vidi, vienlaikus mudinot uz plašāku vispārinājumu par nama un ar to saistīto cilvēku likteņiem politisko pārmaiņu krustcelēs. Kultūras mantojuma likteņus atspoguļo arī Gaida Graudiņa kolekcija, kuras daudzveidīgie eksponāti apskatāmi nama otrajā stāvā.
 
Pateicoties muzeja mecenāta Gaida Graudiņa 2016. gadā veiktajam ziedojumam, pēdējos gados sagatavoti vairāki izdevumi, norisinās muzeja pamatekspozīcijas modernizācija, arī veikta infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, lai to veidotu par pievilcīgu un aktīvu vietu Sarkandaugavā. Turpinot attīstīt “Dauderu” muzeja ekspozīcijas, par tā vēstījuma kodolu izvēlēts Latvijas kultūras mantojuma liktenis kraso 20. gadsimta politisko pārmaiņu rezultātā. To precīzi un dziļi iemieso gan pati nama vēsture, gan arī muzeja glabātās kolekcijas.
 
“Dauderu” nodaļas kolekciju pamatā ir Gaida Graudiņa dāvinājums. Graudiņš 1988. gadā izteica piedāvājumu Latvijas PSR Kultūras ministrijai uzdāvināt Latvijai savu kolekciju, rosinot, ka par tās mājvietu varētu kļūt skaistais “Dauderu” savrupnams Sarkandaugavā. Īsā laikā tika veikti apjomīgi projektēšanas, nama pārbūves un restaurācijas darbi, sakārtota apkārtne, izbūvēta jauna iebrauktuve teritorijā no Sarkandaugavas ielas puses. 1990. gada sākumā tika pieņemts lēmums, ka jauno muzeju pēc Kārļa Ulmaņa rezidences parauga atkal sauks par “Dauderiem” un 27. jūnijā muzejs tika atvērts apmeklētājiem.

1880. gadā par alusdarītava “Waldschlößchen” īpašnieku kļuva Ādolfs fon Bingners. 1897. gadā alusdarītavas teritorijā fin Bingners uzcēla ģimenes villu – tagadējo “Dauderu” namu. No ēkas uzcelšanas brīža 1897. līdz mūsdienām daļēji saglabājusies iekštelpu apdare – griestu apmetums, cēlkoka paneļi, parkets, kamīni. 20. gadsimta sākumā telpu iekārtojums bijis ļoti bagātīgs, taču laika gaitā tas pilnībā zudis.

No 1937. gada līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā “Dauderu” nams bija Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rezidence. Greznais nams un labiekārtotā apkārtne tika pielāgota autoritārā Vadoņa vasaras mītnes vajadzībām.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1944. gadā “Dauderu” nams nonāca rūpnīcas “Aldaris” pārziņā. Atbilstoši padomju varas lozungiem, namu nodeva “darbaļaužu lietošanā”. Nākamo četrdesmit gadu laikā te darbojās bērnudārzs, aģitācijas punkts, degustāciju zāles.

Muzeja posms nama vēsturē tika iesākts, pateicoties trimdas latvieša Gaida Graudiņa 1988. gadā izteiktajam piedāvājumam dāvināt Latvijai savu kolekciju. Pēc Graudiņa iniciatīvas par muzeja mājvietu tika izraudzīts tieši “Dauderu” nams. Nama pārbūve un restaurācija bija vērienīga. Atsevišķās vietās bija nepieciešams stiprināt ēkas stāvu pārsegumus, bija jāveic jauna kāpņu posma izbūve, bija nepieciešams restaurēt visu telpu sienas, griestus, grīdas, atjaunot kamīnus, logus un durvis, izgatavot arī to atdarinājumus. Vienlaikus tika veikti arī apkārtnes sakārtošanas darbi. 1990. gada 27. jūnijā muzejs tika atvērts apmeklētājiem. Kopš 2010. gada “Dauderi” ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa.