Antverpenes Universitātē izpētīti rīdzinieku narkotiku lietošanas paradumi
Antverpenes (Beļģija) Universitātes Toksikoloģijas centrā pērn pirmo reizi pētīja Rīgas kanalizācijas ūdeņus pirms to nonākšanas attīrīšanas ietaisēs, lai noteiktu kādas narkotikas rīdzinieku vidū ir vispopulārākās. Lielu pārsteigumu nav, jo jau pirms tam bija zināms, ka pie mums visiecienītākās ir kaņepju narkotikas (marihuāna), kurai seko kokaīns, MDMA (ekstazī tabletes) un amfetamīns.
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra mājas lapā minēts, ka vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem vispopulārākā ir kaņepju jeb zālītes (marihuānas) pīpēšana, ko lietojuši 10% jauniešu, tam seko kokaīns - 1,2%, MDMA (ekstazī) – 0,8% un amfetamīns - 0,7%. Bet nu populārākās narkotikas var noteikt ne tikai pēc mediķu, policijas vai tirgus datiem, bet arī pēc kanalizācijas ūdeņu izpētes.
Bioloģiskās attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” vadītāja vietnieks tehnoloģiskajos jautājumos Romāns Neilands Jauns.lv pastāstīja: „Pētījumu par Rīgas pilsētas notekūdeņos esošajām narkotiskajām vielām ir veicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kam mēs esam nodevuši notekūdeņu paraugus. Pētījums ir veikts nesen, tādēļ vēl neesam no viņiem saņēmuši rezultātus. Paši tamlīdzīgus pētījumus neesam veikuši”.
Narkotikas meklē notekūdeņu urīnā
SPKC sabiedrisko attiecību speciālists Gints Georgs Muraševs Jauns.lv pastāstīja: „2019. gada SPKC sadarbībā ar uzņēmumu „Rīgas ūdens” pirmo reizi piedalījās Eiropas pilsētu pētījumā par narkotiskajām vielām kanalizācijas notekūdeņos. Neattīrītu kanalizācijas notekūdeņu paraugu savākšanu nodrošināja „Rīgas ūdens”, savukārt, paraugu analīzes tika veiktas Antverpenes Universitātes Toksikoloģijas centrā”.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „Bior” Ķīmijas laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs Jauns.lv izstāstīja, kā šādas analīzes tiek veiktas: „Metodes princips - narkotisko vielu metabolīti ar urīnu nonāk pilsētas notekūdens attīrīšanas sistēmā. Mūsdienu analītiskās metodes spēj ar izcilu jutību noteikt ķīmisko vielu atliekas notekūdens paraugos, tāpēc pēc paraugu atlases notekūdens attīrīšanas iekārtas un analīzes, pielietojot instrumentālās metodes, ir iespējams detektēt narkotisko vielu metabolītu klātbūtni, kas liecina par narkotiku lietošanu. Ja notekūdens paraugu analizē regulāri, ir iespējams iegūt informāciju par narkotisko vielu lietošanas tendencēm laikā, kā arī salīdzināt vielu izplatību dažādos pilsētas mikrorajonos.
Latvijā šādi pētījumi nav veikti, bet notekūdens matricas aktīvi tiek pētītas, nosakot antibiotiku un citu farmaceitisko preparātu lietošanu Latvijas iedzīvotāju vidū”.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstēve Sanita Pelēķe Jauns.lv informēja: „Valsts monitoringa ietvaros narkotiskās vielas netiek pētītas ne notekūdeņos, ne virszemes vai pazemes ūdeņos.
LVĢMC ir partneris INTERREG (Eiropas Strukturālo un investīciju fondu Eiropas teritoriālās sadarbības programma) projektā „CWPharma”, kura ietvaros dažādos (gan apdzīvotu vietu, gan uzņēmumu, gan lopu fermu) Latvijas notekūdeņos ir mērītas medicīnisko aktīvo vielu grupas un citas vielas”.
Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā analizēja 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams izmērīt jeb tā dēvēto kvantitatīvo noteikšanas koncentrāciju. Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas paracetamolam, kofeīnam, hidrohlortirazīdam un estronam.
Kokaīns visvairāk iecienīts Eiropas dienvidos, bet amfetamīns - ziemeļos
SPKC informē, ka pētījums par narkotiku klātbūtni Eiropas pilsētu notekūdeņos atklāja atšķirīgu ainu par nelegālo narkotiku lietošanas ģeogrāfiskajiem un laika modeļiem dažādās Eiropas pilsētās. Benzoilekgonīna slodze kanalizācijas notekūdeņos liecina, ka kokaīna lietošana joprojām ir visaugstākā Rietumeiropas un Dienvideiropas pilsētās, jo īpaši Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē. Ļoti zems līmenis konstatēts lielākajā daļā pētīto Austrumeiropas pilsētu, tomēr jaunākie dati liecina par pieauguma tendencēm. Amfetamīna daudzums, kas tika konstatēts kanalizācijas notekūdeņos, ievērojami svārstījās dažādās izpētes vietās. Augstākais līmenis tika novērots Eiropas ziemeļu un austrumu pilsētās, savukārt Eiropas dienvidos tas konstatēts daudz zemākā līmenī. Savukārt metamfetamīna lietošana, kas vēsturiski dominē Čehijā un Slovākijā, tagad ir sastopama arī Kiprā, Vācijas austrumos, Spānijā un Ziemeļeiropas pilsētās. Novērotā metamfetamīna slodze pārējās vietās ir ļoti niecīga. Lielākās MDMA slodzes kanalizācijas notekūdeņos atrastas Beļģijas, Vācijas un Nīderlandes pilsētās.
Jauns.lv jau rakstīja, ka narkotisko atliekvielu klātbūtni analizējis arī Igaunijas Veselības attīstības institūts. Tallinas notekūdeņu izpēte atklājusi, ka Igaunijas galvaspilsētā visvairāk iecienītas ir narkotiskās kaņepes (marihuāna, hašišs), kurām seko amfetamīns un kokaīns.
