Krievija bombardē Sīriju. Eksperti skaidro, vai varētu pienākt kārta arī Rīgai
Krievijas militāro spēku izšautās raķetes un nomestās bumbas uz Sīriju rada arī draudus Latvijai, lēš latviešu politiķi un aizsardzības eksperti. Viņi visi kā viens norāda, ka neprognozējamā Krievija ir drauds mūsu drošībai, tomēr no Latvijas bombardēšanas un iespējamā kodolkara mūs pasargājot dalība NATO blokā.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā četri Krievijas Jūras spēku karakuģi no Kaspijas jūras uz Sīriju izšāva 26 raķetes. Tās esot trāpījušas teroristu organizācijas „Islāma valsts” pozīcijām, atsaucoties uz Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, ziņoja Krievijas mediji. Raķešu mērķis atradās apmēram 1500 kilometru attālumā no krievu karakuģiem Kaspijas jūrā.
Krievija bombardē savus nedraugus tūkstošiem kilometru attālumā. Latvija ar roku aizsniedzama…
Ja Krievija apgalvo, ka raķetes trāpījušas mērķī, tad neatkarīgie novērotāji pauž, ka krievi ir kļūdījušies, jo raķetes nokritušas arī Irānā. Citi atkal apgalvo, ka apšaudītas esot nevis “Islāma valsts” teroristi, bet gan Sīrijas prezidenta Bašāra Al Asada oponentu pozīcijas. Tāpat tiek izteiktas dažādas versijas, kādēļ Krievija piedalās Sīrijas karā – vieni uzskata, ka tas notiek tādēļ, lai novērstu sabiedrības uzmanību no notikumiem Austrumukrainā, citi atkal domā, ka raķešu patiesais mērķis ir topošais gāzesvads no Kataras uz Eiropu cauri Sīrijas teritorijai. Krievija nevēlas pieļaut, ka tā varētu zaudēt kontroli pār Eiropas gāzes tirgu.
Tas liek uzdot jautājumu: vai Krievija, kas ar raķetēm apšauda savus nedraugus tūkstošiem kilometru attālumā no savas robežas, ir drauds arī Latvijai? Krievijai taču nav nekādas problēmas apšaudīt arī Rīgu, Varšavu vai Stokholmu… un Krievijas politika kļūst aizvien neprognozējamāka. Kā Latvijai jāvērtē Sīrijas bombardēšana, ko veic Krievijas bruņotie spēki, Kasjauns.lv jautāja mūsu ārpolitikas un aizsardzības speciālistiem, politiķiem.
Ārlietu ministrs: Krievija apdraud politiskā risinājuma panākšanu
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau vairākkārt ir vērsis uzmanību, ka Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšana Sīrijā apdraud politiskā risinājuma panākšanu. „Arī Krievijas pēdējā laika rīcība, kas ir vērojama Ukrainā, tagad arī Sīrijā ir objektīvi pasliktinājusi starptautisko drošības situāciju. Tomēr vēršam uzmanību, ka Latvija ir NATO un ES dalībvalsts. Latvija šobrīd nav militāri apdraudēta. Taču nedrīkstam aizmirst par savas valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, tādējādi saistībā ar gaidāmo NATO Varšavas samitu 2016. gadā notiek darbs pie ilgstošas un būtiskas NATO sabiedroto spēku klātbūtnes Baltijas reģionā”, Kasjauns.lv norādīja ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
„Krievija pirmām kārtām ir drauds Latvijai un Igaunijai”
Saeimas deputāts Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības Kasjauns.lv teica: „Jā, Krievija ir drauds arī citām valstīm, pirmām kārtām Latvijai un Igaunijai, jo šajās valstīs dzīvo procentuāli visvairāk tā dēvēto Krievijas „tautiešu” (sooķečestveņiki), kurus Krievija ir apņēmusies aizstāvēt, neatkarīgi no tā, vai viņi paši to vēlas vai nē.
Maskavas avantūras Ukrainā un tagad Sīrijā nepārprotami liecina, ka Putins kļūst jo dienas jo bīstamāks apkārtējiem un pasaulei kopumā. Runājot par potenciāliem kodoldraudiem, arī tie pieaug. Neaizmirsīsim, ka jau 2013. gadā Krievija militārajās mācībās „Zapad – 2013” izmēģināja kodoluzbrukumu Varšavai”.
„Raķešu salūts” Krievijas diktatora dzimšanas dienā
Kādreizējais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Veiko Spolītis Kasjauns.lv uzsvēra: „Ja esat sekojuši ziņām tad vismaz četras raķetes nokritušas Irānas teritorijā, ko Irāna nav oficiāli nedz apstiprinājusi, nedz arī noliegusi. Irāka oficiāli apstiprinājusi, ka nav devusi atļauju Krievijas spārnoto raķešu pārlidojumiem. Tāpēc šobrīd, kad Krievija nav parādījusi kaut vienu spārnoto raķeti sasniedzam mērķi, varam spriest, ka visa tā padarīšana bija salūts Krievijas diktatoram dzimšanas dienā no Kaspijas jūras (Sīrijas apšaude ar krievu raķetēm notika Vladimira Purina dzimšanas dienā - 7. oktobrī – red.).
Krievija ir bijusi reāls drauds kopš kara ar Gruziju 2008. gadā, un kopš Krimas aneksijas un kara Ukrainas austrumos 2014. gadā Krievijas diktatora un tā roklaižu rīcība ir paredzama. Krievijas spējas izšaut vidējā rādiusa un ballistiskās raķetes nekad nav tikušas apšaubītas, bet to izmantošanu ierobežo SALT un START starptautiskie līgumi. Krievijai ir spējas izšaut raķetes uz nosauktajām pilsētām (Rīga, Varšava, Stokholma – red.), bet Stokholmu neaizsargā NATO kolektīvās aizsardzības kodolvairogs. Proti, ja kāds Kremlī iedomātos izšaut kodollādiņus uz NATO valstīm, tad tā saņemtu līdzīgu devu pretim. Tas nozīmētu kodolkaru un civilizācijas beigas, kādu to mēs šodien pazīstam. Tāpēc kodolieročus sauc par noturētāju (deterrent), lai izvairītos no MAD (mutually assured destruction jeb savstarpējās garantētās iznīcināšanas) doktrīnas izmantošanas.
Tas savukārt nozīmē, ka mūsu mājasdarbs ir investēt konvencionālajās aizsardzības spējās, nodrošinot teritoriālo aizsardzību Latvijā, tātad - mūsu sauszemes spēkos, speciālo uzdevumu vienībās, gaisa aizsardzībā, kiberspējās un uzņemošas valsts spējas”.
„Kodolkarš ir pasaules bojā eja”
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis („Vienotība”) uz Kasjauns.lv jautājumu, vai Krievija nerada draudus arī Latvijas drošībai, atbildēja viennozīmīgi: „Protams!”.
„Mums ar Krieviju ir kopēja robeža, līdz ar to viņu bruņotajiem spēkiem, lai mūs apdraudētu, nav pat nepieciešamas tik tālas darbības raķetes. Tikai dažu kilometru attālumā no mūsu robežas atrodas moderna Krievijas kaujas helikopteru bāze.
Krievijas iesaistīšanās Sīrijas karā skaidri parāda, ka mūsu kaimiņvalsts ir gatava izmantot arī militārus līdzekļus savas ietekmes nostiprināšanai 1500 kilometru attālumā no savas teritorijas, nemaz jau nerunājot par tās tiešā tuvumā esošajām valstīm. Militāri mums ir jāattīsta savu bruņoto spēku kaujas spējas, bet politiski ir jāpanāk NATO dalībvalstu vienību pastāvīga izvietošana Latvijā”.
Cits šīs komisijas deputāts Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība), kurš savulaik ir bijis gan Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, gan Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors par Sīrijas apšaudi ar krievu raķetēm teic:
„Tehniski to izdarīt nav problēmas. Vairākām valstīm ir spārnotas raķetes un cita veida raķetes, kas spēj lidot lielus attālumus. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā parādījās raķetes, kas varēja trāpīt mērķī ar lielu precizitāti. Tas bija arī iemesls tam, ka kodolvalstis piekrita samazināt kodolieroču arsenālu, jo ar šādām precīzām raketēm var sasniegt vajadzīgo rezultātu arī bez kodolieroču pielietošanas.
Bet tikai pašnāvnieks var uzbrukt NATO vai ES valstij vai valstīm, jo būs atbildes trieciens (NATO 5. pants) un pagaidām nav valsts, ne valstu kopums, kas varētu konvencionālā karā uzvarēt NATO (ASV). Kodolkarā iespējas uzvarēt ir apmēram nulle. Pilna mēroga kodolkarš reāli ir pasaules bojā eja. Taktiskie kodollādiņi var tikt izmantoti, bet tas ir liels risks pāriet uz nākamo kodolkara līmeni”.
Elmārs Barkāns/Foto: Vida Press
