Vai policija ķerstīs jāņabērnus, kuri pie ugunskura līgos pēc pusnakts un dosies sagaidīt saullēktu?

Kafejnīcas drīkstēs strādāt līdz diviem naktī

Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne Jauns.lv teica:

“Aicinām svētkus šogad svinēt atbildīgi, piemēram, izvēloties neapmeklēt pasākumus, kur pulcējas liels skaits cilvēku. Iesakām svinēt ģimenes un draugu lokā savā mājā, dārzā vai citur brīvā dabā, piemēram, pie upes vai ezera. Šādiem privātiem pasākumiem nav jābeidzas pulksten 24.00 naktī, un svinēt ap ugunskuru var līdz rīta gaismai. Tāpat nav arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Vienlaikus nedrīkst doties svinēt svētkus pie citiem, ja cilvēks ir saslimis, piemēram, ir klepus un temperatūra. Ir jābūt atbildīgam gan pret savu, gan līdzcilvēku veselību. Svinību vietā arī jābūt iespējai nomazgāt rokas vai jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi. Atbildību par pasākuma organizēšanu vai dalību tajā cilvēkam jāuzņemas pašam.

Publiskiem pasākumiem, piemēram, zaļumballes vai koncerti, drīkst notikt līdz pulksten 24.00 naktī un pēc tam cilvēki ir aicināti saullēktu sagaidīt, piemēram, savas mājas dārzā šaurākā lokā ar draugiem un ģimeni. Ja cilvēks Līgo vakaru atzīmē kādā kafejnīcā, tās darba laiks būs līdz diviem naktī.

Svarīgi ir katram pašam būt atbildīgam un saprast, kāpēc šie piesardzības pasākumi ir nepieciešami. Šobrīd inficēšanās riski ir mazāki, bet tas nenozīmē, ka to nav. Epidemioloģiskā izmeklēšana liecina, ka visbiežāk cilvēki inficējas tieši no radiem, draugiem un darba kolēģiem, ar kuriem kopā tiek pavadīts laiks. Tāpēc nevajadzētu pieņemt, ka svinības draugu lokā ir bez jebkāda riska saslimt. Kontrole pār pulcēšanās nosacījumu ievērošanu ir deleģēta policijai, bet katram cilvēkam policistu blakus nenoliks. Tādēļ katrs pats ir atbildīgs par savu veselību un līdz ar to arī prasību ievērošanu. Vienlaikus aicinām arī ikvienu lejuplādēt un ikdienā izmantot "Apturi Covid" aplikāciju, kas palīdzētu epidemiologiem apzināt cilvēka kontaktpersonas, ja, piemēram, viens no cilvēkiem izrādītos inficējies ar Covid-19.

Viena ģimene (mājsaimniecība), kas izīrējusi, piemēram, pirtiņu, var svinēt savā lokā līdz rītam, jo tas nav publisks pasākums - nav aicināti draugi, citi cilvēki. Savukārt atļaut vai neatļaut personām (piemēram, folkloras kopai, kura savā lokā Līgo nakti grib pavadīt brīvdabas estrādē) atrasties kādā teritorijā – estrādē vai parkā – nosaka tā īpašnieks”. 

Obligātās prasības, par kuru neievērošanu nevar sodīt

Savukārt Rīgas pašvaldības policijas runasvīrs Toms Sadovskis Jauns.lv skaidroja:

“Beidzoties ārkārtējai situācijai, ļoti daudzi ierobežojumi joprojām ir spēkā, un to ievērošana ir obligāta. Taču vienlaikus vairākās pozīcijās policija par noteikumu neievērošanu sodīt vairs nevar. Tādā veidā likumdevējs ir parādījis uzticību sabiedrībai, ļaujot katram indivīdam pašam rūpēties gan par savu, gan apkārtējo drošību. Demokrātiskā sabiedrībā, ja nav ārkārtēja situācija, tas ir normāli – Latvija nav policejiska valsts, kurā par katru sānsoli policija varētu sodīt.

Pašlaik atbildība par noteikumu neievērošanu noteikta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.4 pantā, taču tur ir precīzi norādītas tās darbības, par kurām policija var sodīt – izolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu. Ja par izolāciju un karantīnu parasti nevienam jautājumu nav, jo šie termini ir stingri regulēti, tad par pulcēšanos iedzīvotāju vidū mēdz būt domstarpības, jo šajā pozīcijā bez padziļinātas normatīvo aktu izpētes paveras plašas iespējas interpretācijām.
 
Dzīvokļu un dārza ballītes
Pastāv vairāki ierobežojumi, kuros specifiski norādīts, cik cilvēki drīkst atrasties telpās un ārpus tām. Taču te svarīgi ir atcerēties, ka tie neattiecas uz privātiem pasākumiem dzīvesvietā vai dārzā. Tas nozīmē, ka pašlaik policija nesodīs, ja nosvinēsiet dzimšanas dienu dzīvoklī, vai savas mājas dārzā uzrīkosiet grila ballīti draugiem. Lai gan šādai privātai ballītei nav skaita ierobežojuma, nevajadzētu aizrauties ar dārza pārvēršanu par festivālu.
 
Bāru un restorānu apmeklēšana
Bāros un restorānos un citās izklaides vietās ir noteikts, ka telpās pie viena galdiņa jābūt ne vairāk kā četriem cilvēkiem, bet ārpus tām – ne vairāk par astoņiem. To, ka ierobežojumi tiek ievēroti, ir jānodrošina izklaides vietas darbiniekiem. Par noteikumu ievērošanu atbildīgs ir izklaides vietas personāls, tādēļ, ja neievērosiet darbinieku norādījumus, jums var tikt atteikts pakalpojums. Ja izklaides vietas personāls nenodrošina noteikumu ievērošanu, policija izklaides vietas īpašniekam var piemērot sodu. Tāpat iestādes personāls ir tiesīgs izsaukt policiju, ja apmeklētāji sāk traucēt sabiedrisko kārtību.
 
Parku, sporta stadionu, rotaļu laukumu apmeklēšana un pikniku organizēšana
Bērnu laukumiņus, parkus un citas vietas var apmeklēt jebkāds skaits iedzīvotāju. Apmeklējot publiskas vietas, ir jāievēro distance no citiem, taču par distances neievērošanu sodīt nevar. Katram iedzīvotājam pašam ir jāsaprot, ka distance no apkārtējiem ir jāievēro. Turklāt, ja kāds norāda, ka esat viņam par tuvu, tad obligāti ir jāatkāpjas.
 
Mutes un deguna aizsega nēsāšana sabiedriskajā transportā
Mutes un deguna aizsega lietošana joprojām ir obligāta, taču arī šajā gadījumā katrs iedzīvotājs pats ir atbildīgs ar savu rīcību. Tos, kuriem mutes un deguna aizsega nav, policija sodīt nevar. Tomēr vienlaikus policija turpinās pārbaudes sabiedriskajā transportā, informēs iedzīvotājus par mutes un deguna aizsega nepieciešamību, kā arī iedos bezmaksas masku, ja tāda būs nepieciešama.

* * *

Visi šie ierobežojumi ir obligāti jāievēro, bet sodīt par tiem nevar. Dažiem tāda situācija varētu šķist absurda, taču patiesībā deklaratīvas normas, kurām nav paredzēts sods, demokrātijā ir plaši izplatītas. Arī Latvijā šādas normas bijušas iepriekš.

Piemēram, likums paredz, ka līdz 25 gadu vecumam, pērkot alkoholu vai tabaku, pircējam pašam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, taču par dokumenta neuzrādīšanu sodīt pircēju nevar. Šajā gadījumā dokumenta labprātīga uzrādīšana ir iedzīvotāja pienākums, kura neizpildīšanas gadījumā pārdevējam ir tiesības atteikt pakalpojumu – nepārdot alkoholu vai tabaku. Cits piemērs ir ar karoga izkāršanu valsts noteiktajās svētku vai sēru dienās – likums paredz, ka arī privātpersonām izkāršana ir obligāta, taču jau vairākus gadus sods par neizkāršanu nav paredzēts.