Kā telefonaptauju firma zina, kur dzīvoju?
Sagadījās, ka man vienas dienas laikā trīs reizes zvanīja no aptauju firmas SKDS. Nebija laika, tomēr vakarpusē piekritu atbildēt. Aptauja bija par lidostu, bet jau pie otrā jautājuma sapratu, ka nevēlos atbildēt. Intervētājs teju vai apgalvojumu formā man teica: “Nu, tātad jūs dzīvojat lidostas tuvumā...” Biju ļoti pārsteigts, jo nebiju paudis vai kādās anketās minējis, ka agrāk dzīvoju lidostas tuvumā – Mārupes novadā. Kā viņš to varēja zināt? Vai tā nav nelikumīga datu noplūde? Un kāpēc viņi mani mērķtiecīgi ar zvaniem tiranizēja visas dienas garumā? It kā jau iepriekš mani bija izvēlējušies par upuri...” žurnālam "Likums un Taisnība" jautā lasītājs Vitolds.
Atbild Vineta Puķe, SKDS Aptauju nodaļas pētījumu vadītāja:
Viens no soļiem, kā tiek nodrošināta telefonaptaujas izlase un datu apkopošanas kvalitāte, ir šāds: gadījumā ja izvēlētais respondents nav sazvanāms, zvans tiek atkārtots vēl četras reizes dažādos laikos, tādējādi palielinot iespēju sasniegt nejauši izvēlēto respondentu (1+4). Programmā ir uzlikts nosacījums, ka kopā uz vienu un to pašu numuru var tikt veikti pieci zvani.
Pieminētajā gadījumā respondents sākumā nepacēla klausuli, tad pēc kāda laika programma viņa numuru padeva atkal citam intervētājam, tad viņš nevarēja runāt, nu un beigās zvanījām atkal, līdz sazvanījām.
Mūsu mērķis ir sazvanīt respondentus, nevis izzvanīt daudz numuru, jo intervētājiem nākas zvanīt uz ļoti, ļoti daudz neeksistējošiem numuriem, tādējādi meklējot eksistējošus numurus un respondentus, kuri neatteiktu intervijai.
Pētījumu centrā SKDS zvanīšana notiek tikai uz nejauši izvēlētiem Latvijas Republikā fiksētajiem un mobilajiem tālruņa numuriem. Tālruņu numuru izvēle notiek, izmantojot internetā vietni random.org, iegūstot nejauši izvēlētus numurus. Citas datubāzes SKDS pārziņā/lietošanā nav.
Šī bija aptauja ar mērķi aptaujāt iedzīvotājus, kuri dzīvo Mārupes un Babītes novadu teritorijā. Sākumā visiem sazvanītajiem respondentiem intervētājs pastāsta, no kurienes zvana un par ko būs aptauja. Gadījumā, ja respondents piekrīt piedalīties aptaujā, intervētājs noskaidro respondenta dzimumu, vecumu, tautību, un tad seko jautājums, kurš acīmredzot respondentā ir viesis neizpratni: “Sakiet, lūdzu, kādā novadā vai pilsētā jūs dzīvojat?” Atbilžu varianti ir trīs: 1) Mārupes novads; 2) Babītes novads; 3) Cits.
Visdrīzāk minētajā gadījumā svarīgu lomu nospēlējis cilvēcīgais faktors – intervētājs bijis noguris un rīkojies neprofesionāli, un jautājumus pārfrāzējis/saīsinājis (kā tas mēdz notikt), jau pieņemot, ka sazvanītais respondents dzīvo kādā no abiem novadiem. Cita skaidrojuma par šo situāciju man nav. Man ļoti žēl, ka esam respondentā viesuši neizpratni par mūsu atkārtotajiem/mērķtiecīgajiem zvaniem.”
Kad var sūdzēties
Datu valsts inspekcijā "Likumam un Taisnībai" informē, ka inspekcija nav veikusi pārbaudi par SKDS vai citiem līdzīgu pakalpojumu piedāvātājiem un to veikto personas datu apstrādi, tāpēc nevar sniegt precīzu skaidrojumu par izmantoto personas datu apstrādes modeli.
Gadījumā ja rodas šaubas, vai jūsu dati ir aizsargāti un izmantoti likumīgi, atbilstoši Eiropas Savienības Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, jums ir tiesības rakstveidā pieprasīt, lai datu pārzinis sniedz informāciju par to, uz kāda tiesiska pamata (norādot konkrētu Regulas punktu) un ar kādu mērķi pārzinis veica personas datu apstrādi. Mutiski izteiktu lūgumu pārzinim nav pienākums izpildīt.
Datu pārzinim saskaņā ar Regulas 12. panta 3. punktu ir pienākums mēneša laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas dienas rakstveidā informēt par savu darbību. Gadījumā ja pārzinis to neievēro (piemēram, nesniedz atbildi uz pieprasījumu), tad datu subjektam (cilvēkam, kura dati izmantoti) ir tiesības šo rīcību pārsūdzēt Valsts datu inspekcijā. Šādā gadījumā inspekcijas pienākums ir izskatīt sūdzību un īstenot Regulas 58. panta minētās pilnvaras (tostarp sākt tiesvedību par nelikumīgu datu apstrādi).
