Kozlovskis pastāsta, kas notiks, ja patvēruma meklētāji atteiksies braukt uz Latviju
Ja patvēruma meklētāji nevēlēsies braukt uz Latviju, savulaik panāktā Eiropas Savienības valstu vienošanās par šo cilvēku izmitināšanu izgāzīsies, intervijā sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Pašlaik šīs vienošanās rezultātā pirmie patvēruma meklētāji ir devušies uz Zviedriju. Ministrs norādīja, ka arī vairums nelegālo robežšķērsotāju, kas aizturēti Latvijā, ir devušies uz Zviedriju, un šī valsts uzskatāma par vienu no galvenajiem patvēruma meklētāju gala mērķiem.
"Kad pienāks kārta Latvijai, paredzu, ka var sākties problēma, un nav nekāda mehānisma, kā rīkoties, ja personas atteiksies uz šejieni braukt - nevienu roku dzelžos uz Latviju nevedīs. Piespiedu atvešana uz kādu valsti ir pretrunā jebkurai loģikai," sacīja Kozlovskis.
Tāpat tiek uzsvērts, ka cilvēkiem, kuriem piedāvās doties uz Latviju, tiks izskaidroti vietējie likumi, kā arī šo cilvēku tiesības un pienākumi.
Jau ziņots, ka Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā mūsu valstī uzņemot līdz pat 776 patvēruma meklētājus.
Tāpat Ministru kabinets konceptuāli ir atbalstījis Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto indikatīvo rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā, tam pašlaik provizoriskais nepieciešamais finansējums ir 16 miljoni eiro. Panākta vienošanās, ka precizētu plānu un kopējo nepieciešamo finansējumu IeM valdībā varētu prezentēt 20.oktobrī, savukārt darba grupas gala ziņojums būs 30.novembrī.
Kozlovskis: "No "Muceniekiem" aizgājušie irākieši var tikt atkal atsūtīti uz Latviju
"
No patvēruma centra "Mucenieki" aizgājušie Irākas pilsoņi var tikt atsūtīti atkal uz Latviju.
Tiek pieļauts, ka šie cilvēki, visticamāk, devušies uz kādu citu Eiropas Savienības (ES) valsti. Ir zināms, ka viņi nav šķērsojuši ES ārējo robežu.
"Ja viņi nonāks konfliktsituācijā ar tiesībsargājošajām iestādēm, viņi var tikt atkal atsūtīti uz šejieni. Saskaņā ar Dublinas regulu, tai ES dalībvalstis, kurā šīs personas pirmajā prasa patvērumu, šis pieprasījums arī jāizskata. Nav iespējams, ka cilvēks patvērumu pieprasa šeit, pēc tam aizbrauc, piemēram, uz Vāciju un vēlreiz iesniedz pieprasījumu tur - cerībā, ka varēs palikt tur," sacīja Kozlovskis.
Lai varētu palikt jau minētajā Vācijā, patvēruma meklētājiem būtu bijis jānokļūst šajā valstī un tur pirmo reizi jāprasa patvērums.
Jau vēstīts, ka daži no 28 irākiešu bēgļu grupas, kas oktobra sākumā ieradās Latvijā, šķēršojot robežu Krāslavas novadā, jau devušies prom.
Kozlovskis norādīja, ka precīzu skaitli, cik cilvēku no minētās irākiešu bēgļu grupas ir pametuši Latviju, viņš nevar nosaukt. "Skaidrs, ka viņi tiek turēti brīvā režīmā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā " Muceniekos " un Latvija nebija viņu iecerētais galamērķis. Visticamāk, ka viņi vēlējās šķērsot Latviju un doties uz Skandināvijas valstīm," sacīja ministrs.
"Es pašlaik atturētos minēt precīzu skaitli cilvēku, cik kopumā Latvijā vēlēsies palikt," viņš piebilda.
Krāslavas novadā, netālu no valsts robežas, oktobra sākumā tika aizturēta 28 Irākas pilsoņu grupa, kas bija nelegāli šķērsojusi robežu. Valsts robežsardze informēja, ka tā bija lielākā vienā reizē aizturētā kārtējā valsts robežu nelikumīgi šķērsojušā nelegālo imigrantu grupa. Grupā bijuši – septiņi vīrieši, sešas sievietes un 15 bērni - visi ar Irākas ceļošanas dokumentiem. Irākas pilsoņi Latvijā ieceļoja nelikumīgi šķērsojot Latvijas – Baltkrievijas robežu.
