Pavērsiens stāstā par puišiem, kas kājām nāk no Vācijas: trijotne noraidījusi Ārlietu ministrijas palīdzību
Jelgavnieka, šofera Laura gatavība palīdzēt trim puišiem, kas nāk kājām no Vācijas, tomēr paliek labas gribas līmenī – Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris informē, ka šobrīd nav iespējams šķērsot Polijas robežu.
Šo valsti var šķērsot tranzītā, tostarp atgriežoties mājās Latvijā, vai, ja ir pastāvīga uzturēšanās atļauja vai darba līgums virzienā no Latvijas caur Poliju.
“Tādos gadījumos var braukt, bet jāpierāda saikne ar valsti, kur tālāk dodas. Vienkārši braucēji tālāk nevar tikt. Arī tranzīts ir jāveic 12 stundu laikā. Šobrīd zinām, ka līdz 12. jūnijam būs šāds noregulējums un nav ziņu, ka tas varētu mainīties,” skaidro Beķeris. Tas nozīmē, ka Lauris, kurš vēlējās puišus atvest mājās, nevar tikt pāri Polijas robežai.
Ārlietu ministrija ir informēta par šo gadījumu ar Latvijas pilsoņiem, pateicoties publikācijām un citu personu sniegtajai informācijai. “Mēs esam sazinājušies ar mūsu valstspiederīgajiem, noskaidrojuši apstākļus un guvuši apliecinājumu, ka viņu drošībai nedraud briesmas. Situācija ir apzināta, bet viņi paši nav vērsušies pēc palīdzības. Esam gan viņus informējuši par visām iespējām. Piemēram, ja cilvēks paliek bez līdzekļiem ārvalstīs, un ja nav neviena, kurš varētu palīdzēt, tad ārlietu dienests var sniegt materiālo palīdzību – aizdevumu. Proti, personas vietā iegādāties atpakaļceļa biļetes. Taču pēc atgriešanās nauda būs jāatdod,” stāsta Beķeris.
Ministrija palīdz iegādāties biļetes un palīdz arī atrast ērtākos maršrutus atrast. Tomēr trijotne ir atteikusies. “Puiši ir apliecinājuši, ka viņiem ir skaidrs rīcības plāns, ir finansiālie līdzekļi, un nav lūguši Ārlietu ministriju iesaistīties. Mēs konsultējām viņus par pieejamajiem transporta veidiem – sauszemes un gaisa transportu. No Vācijas reisi jau ir pieejami. Ja viņiem būs nepieciešamība sazināties, savus kontaktus atstājām,” piebilst Beķeris.
Jauns.lv jau vēstīja, ka janvārī trīs trīsdesmitgadnieki, brāļi Jānis un Mārtiņš Krauši no Saldus un cēsnieks Jānis Peders, atsaucoties uz sludinājumu, devās strādāt uz lopkautuvi Vācijas vidienē. Diemžēl Latvijā piedāvātais darba līgums krasi atšķīrās no Vācijā izdotā un samaksa tāpat. Viņu peļņas brauciens izvērties mājupceļā kājām, naktis pārlaižot mežā.
Vācijā bija jāstrādā sešas dienas nedēļā pa desmit stundām ar pusstundas pauzi. Par algas lapiņu izsniegšanu drīz bija aizmirsts, un puišiem pat nebija skaidrības par saņemamo atalgojumu, it kā 1200 eiro. Jānis Kraušs ir 2.grupas invalīds, un viņam grūti nostāvēt, bet kautuvē varēja strādāt, tikai kājās esot. Darba devēju attieksmi puiši raksturo kā necilvēcīgu un būtu sen devušies mājup, ja ne pandēmija un slēgtās robežas. Tomēr galu galā latvieši cieši nolēma – ja ne citādi, tad kājām uz mājām, un 23. maijā uzsāka savu ceļojumu. "Kas Jauns Avīze" ar puišiem sazinājās telefoniski, kad mājupceļš ilga jau pusotru nedēļu.
Tiem, kuri var un vēlas palīdzēt finansiāli trim puišiem atgriezties Latvijā, ir iespējas ziedot:
Jānis Kraušs
LV04UNLA0055000839271
