foto: Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija
Alūksnē armijas bāzes tuvumā grib atļaut krievu firmai uzstādīt spiegu kameras
Kājnieku skolas karavīri Alūksnes mežos – visdrīzāk tieši viņi bija Krievijas "pārrobežu projekta" interešu mērķis.
2020. gada 8. jūnijs, 04:06

Alūksnē armijas bāzes tuvumā grib atļaut krievu firmai uzstādīt spiegu kameras

Kas Jauns Avīze

Alūksnes novada dome visā nopietnībā bijusi gatava atļaut Krievijas firmai uzstādīt novērošanas kameras Latvijas armijas bāzes tuvumā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jau ilgāku laiku darbojas Latvijas-Krievijas pārrobežu pašvaldību sadarbības programma ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību, vides aizsardzību, kopīgas sporta un kultūras aktivitātes. Latvijā to uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Krievijā – Ekonomikas ministrija. Eiropas Savienība piešķir 15 miljonus eiro, Krievija gandrīz astoņus miljonus, Latvija 999 000 eiro.

Sadarbības aizsegā

Šie pārrobežu projekti interesē arī ārvalstu specdienestus, ko norādījis Valsts drošības dienests pagājušā gada darbības pārskatā. Konkrētus piemērus neminot, nosaukti trīs projekti, kas rada būtiskus drošības riskus.

TV3 raidījumam "Nekā personīga" kļuvis zināms par piedāvājumu, kam pirms diviem gadiem piekritusi Alūksnes pašvaldība. Sadarbībā ar Pleskavas apgabala valsts institūciju Meža ugunsdrošības centrs bija iecerēts izveidot tiešsaistē saslēgtu novērošanas kameru tīklu ap Alūksnes ezeru.

Tas ļautu redzēt arī otru krastu, kur atrodas Nacionālie bruņotie spēki – Kājnieku skola un Zemessardzes štābs. Tehniku uzstādītu un apkalpotu firma no Krievijas, kur arī atrastos sistēmas serveris.

Pēc Valsts drošības dienesta iebildumiem projekts apturēts. Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets "Nekā personīga" paudis: “Es atturēšos saukt vārdā konkrētu pašvaldību, bet VDD mēs neuzskatām, ka no pretizlūkošanas riska aspekta ir pieļaujams tas, ka no mums nedraudzīgas valsts ir iespējams onlainā iegūt informāciju par mūsu valstī notiekošiem procesiem.”

Firma ar drošības dienesta licenci

Alūksnes mērs, zaļzemnieks Arturs Dukulis izvairās kritiski izteikties par sadarbības partneriem Krievijā, jo negribot sabojāt attiecības – nākotnē tās noderēšot, īstenojot citus projektus.

Viņš gan raidījumam apstiprinājis, ka 2018. gadā viesi no Krievijas pašvaldības deputātiem rādīja prezentāciju, kā kaimiņvalstī darbojas novērošanas kameras, kas tiešraidē seko, vai neizceļas ugunsgrēki.

Domnieki uzklausījuši piedāvājumu uzstādīt kameras ap Alūksnes ezeru, lai varētu sekot līdzi atpūtniekiem. Iecere šķitusi interesanta, summa lēsta no 340 000 līdz 380 000 eiro.

Minēto pakalpojumu nodrošina Krievijas privātfirma Formoza servis, kam izsniegta Krievijas Federālā drošības dienesta licence darbam ar valsts noslēpumu. Raidījumam zināms, ka Krievijas puse ļoti gribējusi, lai projektam Alūksnē būtu piesaistīts tieši šis uzņēmums. Krievijas pārstāvji esot bijuši diezgan uzstājīgi, ka Alūksnei šāds projekts ir nepieciešams.

Tieši Baltijas pierobežā

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Mērs "Nekā personīga" zina teikt, ka Formoza servis piedalījies Krievijas Aizsardzības ministrijas sistēmu digitalizācijā – vairāk nekā 50 objektos sadarbībā ar uzņēmumu Vojentelekom ieviestas digitālo telekomunikāciju iekārtas. Vēl izstrādāta drošības sistēma Pleskavas lidostā, ko nevarētu veikt bez Krievijas specdienestu iesaistes.

Viens no Formoza servis lielākajiem projektiem ir Mežsargs – 30 reģionos sadarbībā ar Krievijas telekomunikāciju gigantu Megafon uzstādītas 800 īpašas izšķirtspējas kameras, kas spēj pamanīt mežu ugunsgrēkus.

Vienas kameras redzamības rādiuss esot 35 kilometri, sistēma pieslēgta ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem. Zīmīgi, ka tāda darbojas Krievijā visos apgabalos, kas robežojas ar Baltijas valstīm. Kā pilotprojekts tas ieviests arī Bulgārijā.

Varētu novērot ceļu uz armijas bāzi

Alūksniešiem krievi solījuši, ka kameru sistēmu ap ezeru arī varētu saslēgt ar mūsu valsts ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem. Pašvaldības aģentūras ALJA direktors Māris Lietuvietis, kas apsaimnieko ezera teritoriju, atceras, ka ar kompānijas pārstāvjiem jau spriests, kur kameras varētu izvietot, apsvērta arī iespēja izmantot Valsts meža dienesta torni.

Nekā personīga zināms, ka vismaz divas kameras bija plānots uzstādīt ezeram blakus esošās bruņoto spēku Kājnieku skolas un Zemessardzes štāba tuvumā. Tajās varētu 24 stundu reālā laika režīmā redzēt ceļu, kas pieved pie armijas objekta. Ja nepieciešams – imitēt pat kādu negadījumu, lai redzētu armijas reakciju.