Pieaug bažas par vardarbību Latvijas ģimenēs: sūdzību skaits jūtami palielinājies

“Saņemam divreiz vairāk zvanu un pieteikumu uz pirmreizējām konsultācijām nekā pirms ārkārtējās situācijas,” stāsta Mazurika. Vairāk pēc palīdzības vēršas fiziskas vardarbības upuri, turklāt vairāk ir smagu gadījumu. “Saskārāmies arī ar vienu slepkavības gadījumu pēc ilgstošas vardarbības ģimenē,” atklāj Mazurika. Ļoti aktualizējusies problēma, ka varmākas izmanto pašizolāciju par iemeslu, lai liegtu cietušajām tikšanos ar bērniem.

Atsaka nošķirt varmāku

Pērn no 13. marta līdz 23. aprīlim uz ģimenes konfliktiem Valsts policijā bija reģistrēti 922 izsaukumi – vidēji 22 dienā. Šogad šādā laika posmā – 1454 izsaukumi, vidēji 35 dienā. Policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits šogad ir mazāks, 94 pērn pret 60 šogad.

Maijā bijis gadījums, kad Rīgas pašvaldības policija fiziskās vardarbības gadījumā atteikusies piemērot nošķiršanu, atsaucoties uz pandēmiju, un ieteikusi vērsties tiesā, teic Mazurika. “Ņemot vērā, ka tas ir viens gadījums, par kuru mums ir zināms, mēs nevaram teikt, ka tā ir tendence, bet šis gadījums rada pamatotas bažas par vardarbības upuru drošību, it īpaši tāpēc, ka novērojam jaunu gadījumu pieaugumu un smagu ievainojumu tendenci,” norāda Mazurika.

Atņem bankas karti, kontrolē tēriņus

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Greidāne "Kas Jauns Avīzei" teic, ka izbraukumu skaits ir ļoti palielinājies, pārsvarā pārbaudot ārkārtas situācijas noteikumu iespējamo pārkāpšanu. 

Pieaudzis arī izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem: martā 90 gadījumos, aprīlī – 87, maija pirmo divu nedēļu laikā – 90. Reģistrēto konfliktu skaits galvaspilsētā divkāršojās tieši pirmajā ierobežojumu nedēļā, taču pēc tam atkal krietni sarucis, paliekot iepriekšējā līmenī.

Līdz ar ārkārtas situācijas sākumu biežāk konstatēta emocionālā vardarbība – strīdi, savstarpējā apsaukāšanās, trauku plēšana. Toties fiziskās vardarbības gadījumu skaits aprīlī sarucis gandrīz divtik.

Parādās arī ekonomiskā vardarbība – maija vidū fiksēti jau pieci gadījumi. Greidāne skaidro: “Šis vardarbības veids izpaužas kā partnera finansiālās brīvības ierobežošana. Izpausmes mēdz būt dažādas – viena no pazīstamākajām rīcībām ir bankas kartes atņemšana. Partneris pilnībā kontrolē otra tēriņus, konta pārskatu regulāri pārbauda, par katru pirkumu otram ir jāatskaitās, vai arī otram ienākumi tiek pilnībā atņemti. Par katru jaunu pirkumu otram ir jāprasa atļauja.”

Vairāk alkohola izraisītu problēmu

Rīgas bāriņtiesas pārstāve Dace Denafa informē, ka nedaudz pieaudzis to gadījumu skaits, kad bērns tiek šķirts no ģimenes vecāku ilgstošas un pastiprinātas alkohola lietošanas dēļ – proti, vecākiem asinīs konstatēts liels promiļu skaits, kas, visticamāk, liecina par ilgstošu plostu.

Kā piemēru Denafa min divus gadījumus, kad pieņemti vienpersoniskie lēmumi uz policijas akta pamata par bērnu šķiršanu no ģimenes pamešanas novārtā dēļ – vienai mātei atklātas 4,5 promiles, otrai 4,9. Bērni nogādāti krīzes centrā vai pie radiniekiem, vispirms izvērtējot, vai viņu dzīvesvietā ir piemēroti apstākļi. Pēc 15 dienām jāseko lēmumam par atgriešanu pie vecākiem, aizbildņa iecelšanu vai ievietošanu audžuģimenē.

Jau pieņemti 13 vienpersoniskie lēmumi par bērna izņemšanu no ģimenes, taču piecos gadījumos vecākiem atjaunotas aizgādības tiesības. Jāpiemin gan, ka vienpersonisko lēmumu pieņemšanā netiek atsevišķi izdalīts, ka tas noticis vardarbības pret bērnu dēļ, kaut gan vecāku ilgstoša alkohola lietošana jebkurā gadījumā ir vismaz emocionāla vardarbība.

Divos gadījumos šādi lēmumi pieņemti Dzemdību namā – diemžēl, pēc Dzemdību nama sniegtās informācijas, pieaudzis uzreiz pēc dzemdībām atstāto bērnu skaits.

Audžuģimenes spiestas atteikt

“Bērnu ievietošanas audžuģimenēs process nav apstājies, iespēju robežās bāriņtiesa mēģina pielāgoties ārkārtējai situācijai, rodot risinājumus lēmumu pieņemšanai nepieciešamo dokumentu un informācijas iegūšanai. Katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts, lai nekādā gadījumā nepieļautu bērnu apdraudējumu saistībā ar Covid-19,” saka Denafa.

Tiesa gan, saņemta informācija no vairākām audžuģimenēm, kuras atzīst, ka šobrīd nevar vairs uzņemt bērnus, jo viņiem jānodrošina attālinātā mācīšanās, līdz ar to audžuvecāki ir ļoti noslogoti.

Pieaudzis iesniegumu un telefona zvanu skaits, kuros lūgts skaidrot bērnu tiesību aizsardzības jautājumus, jo īpaši saskarsmes iespējas pašreizējā situācijā.

Bērni paši ziņo par pāridarījumiem

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis Taivo Trams "Kas Jauns Avīzei" stāsta, ka kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas pa bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 sniegtas 1005 konsultācijas. No šiem zvaniem 60% gadījumu palīdzība sniegta bērniem, 40% pēc palīdzības vērsušies pieaugušie. Problēmu klāsts bijis ļoti plašs un divu mēnešu laikā gana mainīgs.

“Aktuālākie jautājumi saistīti ar savstarpējo attiecību problēmām starp bērniem un vecākiem, arī citiem ģimenes locekļiem. Tāpat iezīmējas vecāku grūtības disciplinēt bērnus, sniegt atbalstu mācību procesā, pārvarēt izaicinājumus, kas saistīti ar bērnu uzvedību, emocionālām problēmām, dažādām bērnu atkarībām (alkohols, narkotikas, datora atkarība). Šajā laikā ir saasinājušās attiecību problēmas arī šķirto vecāku starpā, nespējot vienoties par bērnu saskarsmes jautājumiem un atbilstošu aprūpi,” stāsta Trams.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas uzticības tālruņa speciālisti vairāk nekā 30 gadījumos atbildīgajiem dienestiem nodevuši informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs no vecāku puses, kur par pamatu minēta nerūpēšanās, emocionāla vai fiziska vardarbība pret bērnu, vecāku atkarību problēmas.