Stopiņu novadā atklāti seni apbedījumi ar 21 cilvēka pīšļiem
AS "Augstsprieguma tīkls" elektrolīnijas uz Igauniju būvniecības laikā Stopiņu novadā atklāti 18.gadsimta apbedījumi, informē kompānijas pārstāve Aija Ikstena.
Viņa pavēstīja, ka elektrolīnijas "Igaunijas-Latvijas trešais 330 kilovoltu (kV) starpsavienojums" būvniecības laikā Stopiņu novadā atklātas liecības par cilvēku apbedījumiem. Apbedījumi, pēc piesaistītās SIA "Archeo" arheologu izpētes, varētu būt veikti 18.gadsimtā.
Arheologs Uldis Kalējs norādīja, ka, veicot arheoloģiskās izpētes darbus, tika atklāts 21 cilvēka apbedījums. Šonedēļ mirušo pīšļi pārapbedīti Ulbrokas kapos. Izpētē konstatēts, ka mirušie bija apbedīti atbilstoši kristīgajām tradīcijām, izņemot vienu apbedījumu, kur mirušais kapā guldīts ar galvgali austrumu virzienā.
Pēc monētām, kas atrastas pie apbedītajiem, secināts, ka apbedījumi attiecināmi uz laika posmu pēc 1660.gada, jo jaunākās no šobrīd noteiktajām monētām ir Zviedrijas karaļa Kārļa XI laikā kaltie šiliņi. Savukārt apģērba pogas un citi atrastie priekšmeti - šaujamieroča kramenīcas krami un svina lodes, liecina, ka apbedītie ir karavīri.
Tā kā četros gadījumos pie apbedītajiem atrasti arī piekariņi - no krāsainā metāla darināti pareizticīgajiem raksturīgi krustiņi, secināts, ka apbedītie ir saistāmi ar Krievijas armijas karavīriem.
Analizējot atradumus kopumā un izvērtējot tos kontekstā ar vēsturisko situāciju, secināts, ka apbedītie, visticamāk, ir Krievijas cara Pētera I armijas gvardes vienības karavīri un saistāmi ar Lielā ziemeļu kara notikumiem.
Šī kara vidus posmā Pētera I karaspēks 1709.gada novembrī aplenca Rīgu. Aplenkums ilga līdz 1710.gada jūlijam. Krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709.-1710.gadā savu kara nometni iekārtoja Pierīgā esošajā Dreiliņu muižā. Šeit arī 1710.gada jūlijā Rīgas pilsētas rāte, ģildes un Vidzemes bruņniecība parakstīja padošanās aktu Krievijas caram. Rīgas padošanās notika arī bada un mēra epidēmijas iespaidā, norāda Kalējs.
Nevienam apbedītajam nav konstatētas iespējamas kara kaujās gūtas traumas - cirtienu, šautas un citas iespējamu ievainojumu pēdas. Taču apbedīto cilvēku kaulu saglabātības pakāpe ir samērā viduvēja, tāpēc, iespējams, liecības par ievainojumiem zudušas. Tajā pašā laikā minēto karavīru nāves cēlonis varētu būt arī saslimšana ar mēri, jo tieši šajā laikā Latvijas teritorijā plosījās mēris. Vai saslimšana ar mēri tik tiešām bija karavīru nāves cēlonis, iespējams, varēs noteikt tikai pēc no apbedītajiem paņemto kaulu materiāla paraugu analīžu veikšanas.
