Pametot darbu, var zaudēt pajumti

Daina "Likumam un Taisnībai" stāsta: “Esmu Ogres novadā dzīvojoša pensionāre, bet vēl strādāju (pašreiz 65 gadi). Darba attiecībās (strādāju sociālajā aprūpē) esmu septiņus gadus. Kā dzīvesvieta man bija ierādīts dzīvoklis Madlienas pagastā – kopmītņu tipa mājā.”

Pensionārei nav kur palikt

Mājokli ir ar daļējām ērtībām, bijis nekopts, Dainas kundze pati par saviem līdzekļiem veikusi kosmētisko remontu, komunālos maksājumus maksājusi regulāri. Līgums par dzīvesvietas izmantošanu ir jāatjauno ik pēc trim gadiem.

“Ņemot vērā, ka man jau ir 65 gadi un darba attiecības drīz varu pārtraukt, kā būs tālāk ar dzīvokli, vai tajā varēšu palikt? Līgumā ir punkts, ka, beidzoties darba attiecībām, dzīvoklis ir jāatbrīvo. Bet citu dzīvesvietu šobrīd nevaru atļauties ne iegādāties, ne īrēt. Varbūt man kā pensionārei ir iespēja turpināt uzturēties šajā dzīvoklī, to izpirkt pa daļām vai vismaz turpināt īrēt?” vaicā Daina.

Likums atlaides neparedz

Nikolajs Sapožņikovs, Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs, Likumam un Taisnībai sniedz pašvaldības Juridiskās un Dzīvokļu komisijas speciālistu viedokli:

“Tā kā Dainas kundze dzīvo dienesta dzīvoklī, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, pašvaldībai būs jāvadās pēc likuma Par dzīvojamo telpu īri, kura VIII nodaļā noteiktas attiecības saistībā ar dienesta dzīvojamās telpas īri gan privātā, gan valsts un pašvaldības sektorā.

Likums paredz, ka dienesta dzīvojamo telpu īres līgumu (dienesta dzīvoklis vai dienesta viesnīca) var slēgt tikai un vienīgi uz darba attiecību pamata vai uz mācību laiku. Izbeidzot darba attiecības vai pārtraucot mācības, tiek izbeigts arī dienesta dzīvojamās telpas īres līgums, un telpas ir pienākums atbrīvot. Tātad, ja cilvēks vairs nestrādā noteiktā uzņēmumā vai valsts vai pašvaldības iestādē, viņam dzīvoklis ir jāatbrīvo. Tas attiecas arī uz pensionēšanās gadījumiem.

Kam piešķir dzīvokli

Kārtību, kādā pašvaldība saviem iedzīvotājiem sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosaka likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un Ogres novada pašvaldības 2010. gada saistošie noteikumi Nr. 30/2010 Kārtība, kādā Ogres novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – Noteikumi).

Saskaņā ar Noteikumiem Ogres novada pašvaldība sniedz novada iedzīvotājiem šādu likumā paredzēto palīdzību:

1. izīrējot pašvaldības (īpašumā vai valdījumā esošas) dzīvojamās telpas;

2. izīrējot sociālos dzīvokļus;

3. nodrošinot ar pagaidu dzīvojamo telpu;

4. sniedzot palīdzību īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu;

5. piešķirot vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

6. remontējot dzīvojamo telpu.

Piemēram, Noteikumu 18. punkts nosaka, ka pirmajā reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām – tiek reģistrētas likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas (maznodrošinātie, bāreņi, politiski represētie, invalīdi, kuriem nav kur dzīvot – Red.) un personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

Noteikumu 19. punkts nosaka, ka otrajā reģistrā – pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā – tiek reģistrētas, piemēram, maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes (trīs un vairāk bērni līdz 16 gadu vecumam), kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Ogres novadā, ja viņu aizņemtā dzīvokļa kopējā platība ir mazāka par sešiem kvadrātmetriem uz vienu cilvēku.

Palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā pensionāriem saistošajos noteikumos nav paredzēta (izņemot, ja pensionāram piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes (personas) statuss).