Inetas Freidenfedes izstāde “Dabai nav karantīnas”: karantīnas laikā tapusi māksla
Grāmatu namā “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24, Rīgā) atklāta Inetas Freidenfeldes izstāde ar šim laikam visnotaļ piemērotu nosaukumu – “Dabai nav karantīnas”. Izstādes darbi tapuši laikā, kad cilvēku pasaule bija (un joprojām ir) sastingusi karantīnā, bet dabā viss dzīvo pēc saviem principiem, kas nepakļaujas cilvēku likumiem.
Inetas Freidenfedes izstāde “Dabai nav karantīnas” – karantīnas laikā tapusi māksla
Grāmatu namā “Valters un Rapa” atklāta Inetas Freidenfeldes izstāde ar šim laikam visnotaļ piemērotu nosaukumu – “Dabai nav karantīnas”. Izstādes ...
“Mākslā es gribētu izcelt un slavēt mazās radības, kas dzīvo mums līdzās un varbūt nemanāmi izdzīvo savas lielās, piepildītās dzīves, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga. Zelts ir ceļš un instruments, lai palīdzētu tās ieraudzīt un izgaismot, savienotu laicīgo ar pārpasaulīgo.
Darbi tapuši laikā, kad cilvēku pasaule sastingusi karantīnā, bet dabā viss dzīvo pēc saviem principiem, kas nepakļaujas cilvēku likumiem. Paveroties pa logu redzam, ka nekas nav mainījies - daba turpina izgavilēt pavasara atmodas mirkli, alkaini un neierobežoti apliecinot dzīves mūžīgo ritējumu. Tie tad arī būtu šīs izstādes “stopkadri” un pieturas punkti, kas mums, cilvēkam, ir daudz būtiskāki nekā citkārt būtu licies...,” par izstādi saka pati māksliniece.
Kaut gan Latvijas Mākslas akadēmijas interneta vietnē Ineta Freidenfelde uz jautājumu “Vai tavā dzīvē bija tāds brīdis, kad tu skaidri saprati – esmu māksliniece?” atbild:
“Īsti jau, nē. Sākumā gāju Pionieru pilī, mācījos zīmēšanu. Pēc tam iestājos Lietišķajos ar domu, ka patīk, pamēģināšu. Bija ļoti kārdinošs teātra dekorācijas kurss. Tajā brīdī, kad cilvēkam ir 15-16 gadu, viņš to visu redz citādāk… Es arī tagad vēl nezinu, vai esmu māksliniece. Man termins mākslinieks liekas bišķīt devalvēts”.
- Kāpēc tā?
- Kā to lai korekti pasaka… īsi sakot, ir situācijas, kad klients atnāk, prasa mākslas darbam cenu un to uzzinājis saka “mans bērns var labāk”. Viņam mākslinieks nav profesionālis - profesija, bet tāds pieaudzis bērns, kas kaut, ko krāso tāpat kā viņa bērns. Ir arī daudzi cilvēki, kuri ir iemācījušies smuki zīmēt un izkrāsot, un uzreizi sajūtas lieli mākslinieki.
- Vai bija viegli atrast savu vietu mākslā?
- Es vēl joprojām meklēju. Tā vairāk ir attīstība, process. Visu laiku ir idejas un plāni, ko un kā vēl uzgleznot, kādā materiālā. Piemēram, tie paši formāti ir ļoti slidens jautājums.
* * *
Ineta Freidenfelde ir dzimusi 1971. gadā, beigusi Liepājas lietišķās mākslas koledžu, strādājusi par mākslinieci inscenētāju Rīgas Muzikālajā teātrī, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā scenogrāfiju un glezniecību, kā arī Amsterdamas vasaras universitātē, saņemot Nīderlandes kultūras ministrijas stipendiju. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2004. gada. Inetas Freidenfeldes glezniecībai raksturīgas abstrakcijas ar dabas elementiem, gaistošas objektu kontūras, motīvi, kas atkārtojas un veido darbu ciklus (kurpes, putni), un dažādi tehniskie meklējumi – zeltījuma izmantošana, gleznošana uz šauriem koka dēlīšiem, spēles ar formu un formātu. Vēl gleznotāja aizrāvusies ar ikonu restaurāciju, šobrīd mācās Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļā.
