Ekonomikas antropologs: Covid-19 izraisītās krīzes dēļ var pieaugt nevienlīdzība
“Situācija ir patiešām aktuāla, jo ir skaidrs, ka trešo valstu eksportspēja ir samazinājusies. Līdz ar to ir samazinājusies viņu spēja nopelnīt ārvalstu valūtu, kas ir nepieciešama, lai viņi nomaksātu attiecīgos parādus, kas nozīmē to, ka viņiem ir jāsamazina jebkāda veida izdevumi, kas saistās ar sociālo infrastruktūru, attiecīgi veselībā, izglītībā utt. Pirms pāris dienām iznāca ziņas par to, ka Facebook un Amazon īpašnieku neto bagātība pēdējo 2 mēnešu laikā ir ievērojami pieaugusi. Līdz ar to ir skaidrs, ka kritums ir bijis ievērojams, bet tas, kas ir jāpatur prātā, ir tas, ka šis kritums ir ļoti nevienmērīgs attiecīgi dažādos sabiedrības slāņos,” par COVID-19 ietekmi uz valstu ekonomikām un iespējami pieaugošo sociālo nevienlīdzību, Rīga TV 24 raidījumā “Globuss” sacīja ekonomikas antropologs, “Providus” pētnieks Andris Šuvajevs.
Šuvajevs min, ka pēdējos 10 gadus pasaulē ir notikusi vēl lielāka sabiedrības un materiālās nevienlīdzības polarizācija. Aptuveni pirms mēneša ļoti liela daļa ievērojamu ekonomistu esot parakstījuši vēstuli, kurā aicināja starptautiskās organizācijas norakstīt, tā saucamo trešo valstu parādus.
“Latvijā jau tā ir pietiekami liela nevienlīdzība, jo nabadzība ir bijusi un attīstījusies pēdējos 10 gadus. Pagaidām izskatās, ka tie pasākumi, par kuriem tiek domāts, īsti neatrisinās šīs te problēmas. Jo ir skaidrs, ka atšķirība ir tam, ka tai mājsaimniecībai, kurai ir ļoti stabili un lieli ienākumi, ir daudz lielāka iespēja izturēt 10% ienākumu kritumu nekā tai mājsaimniecībai, kas jau tā knapi ķepurojās un nav pilnīgi nekādu uzkrājumu,” uzskata Andris Šuvajevs.
