Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret brīvostas šefu Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR)sacīja, ka nevar komentēt, kuras varētu būt personas, pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu, jo brīvostā neesot neviena oficiāla dokumenta, kas noteiktu, ka kādai amatpersonai būtu aizliegums veikt amata pienākumus. Viņš nekomentēja, vai viena no šīm personām varētu būt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Loginovs. Vienlaikus viņš norādīja, ka "ir pilnīgi pārliecināts", ka viņš pats nav neviena no šīm personām.

Amerika padomnieks Mareks Gailītisnevarēja ne apstiprināt, ne noliegt to, vai kriminālvajāšanu lūgts sākt pret Loginovu un viņa vietnieku.

Ar brīvostu saistīti avoti informēja, ka lieta saistīta ar prēmiju izmaksu brīvostā pirms vairākiem gadiem - ostas valde savulaik nolēmusi, ka atkarībā no brīvostas darba rezultātiem ostas pārvaldes darbiniekiem tiks izmaksātas prēmijas, taču reālā prēmiju izmaksa notikusi brīdī, kad valdība nolēmusi, ka prēmijas maksāt nedrīkst. Ostas valdes lēmums savukārt bijis pieņemts vēl pirms valdības lēmuma.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn vēstīja, ka 2013.gadā pieņemtie brīvostas darba samaksas noteikumi strauji samazinājuši Loginova ienākumus līdz 5 000 eiro. Lai to labotu, Rīgas brīvostas valdes locekļi lēmuši par Loginova prēmēšanu. Rīgas brīvostas pārvaldniekam Loginovam un vēl pieciem vadošajiem ostas darbiniekiem prēmijas esot maksātas ik gadu pēc gada pārskata apstiprināšanas. Loginovs 2012.gadā prēmijā saņēma 52 024 latus jeb 0,15% no ostas apgrozījuma.

Valsts kontrole prēmiju aprēķināšanu atkarībā no ostas apgrozījuma atzina par nelikumīgu. Osta grozīja darba samaksas noteikumus, paredzot, ka darbinieki var saņemt prēmiju divu mēnešalgu apjomā. Par prēmijām lemj struktūrvienību vadītāji, un nesen pār ostas darbiniekiem jau nolijis prēmiju lietus. Taču Loginovs esot palicis bez prēmijas, jo viņam nav tiešā priekšnieka un viņa darbību pārauga ostas valde, tādēļ viņa vietnieks Pečaks ierosinājis situāciju novērst un prēmiju Loginovam piešķirt.

Policija informē, ka izmeklēšanas laikā šā gada vasarā tika konstatēts, ka divas Rīgas brīvostas amatpersonas varētu būt ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā. Līdz ar to no pamatlietas ENAP darbinieki izdalīja atsevišķu kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kur personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Izdalītajā kriminālprocesā par aizdomās turētajiem tika atzīti divi vīrieši, un šā gada oktobrī VP lietu nosūtījuši Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Jau ziņots, ka VP pēc Valsts kontroles (VK) materiālu izvērtēšanas 2013.gada pavasarī nolēma sākt kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostā. Šobrīd pamatlietā jeb tā saucamajā Rīgas brīvostas lietā joprojām turpinās izmeklēšana.

VK revīzijā tika secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 846 608 eiro (tolaik 595 000 latu) apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Tāpat tika secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 206 316 eiro (tolaik 145 000 latu). Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, esot izlietoti 1 0 60 039 eiro (tolaik 745 000 latu), noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

VK skaidroja, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1 536 701 eiro (tolaik 1,08 miljonus latu), nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, radīti zaudējumi vismaz 573 417 eiro (tolaik 403 000 latu) apmērā, secināja VK. Naudas līdzekļi izlietoti ledlauža "Varma" kapitālajam remontam 503 696 eiro (tolaik 354 000 latu) apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA "Rīgas brīvostas flote" piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 68 297 eiro (tolaik 48 000 latu).

Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2 959 573 eiro (2,08 miljonu latu) apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 712 858 eiro (tolaik 501 000 latu) apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 176 436 eiro (tolaik 124 000 latu) apmērā.

Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS "Rīgas jūras līnija" maksātnespējas procesā pārvaldei esot radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 7 541 220 eiro (tolaik 5,3 miljonu latu apmērā), uzskata VK.

Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 31 303 179 eiro (tolaik 22 miljonu latu) apmērā, tāpēc VK norādīja uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.

Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secināja VK.

Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 297 380 eiro (tolaik 209 000 latu).

LETA / Foto:  Ieva Čīka, Evija Trifanova/ LETA