Eiropas Komisija nāk klajā ar rekomendācijām Latvijai saistībā ar Covid-19

Ieteikumi ir sagrupēti atbilstoši diviem mērķiem: mazināt koronavīrusa pandēmijas smagās, negatīvās sociālekonomiskās sekas īstermiņā un īstermiņā līdz vidējā termiņā panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Pārorientēta Eiropas pusgada pakete

Gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā ir aprakstīta Komisijas izstrādātā izaugsmes stratēģija, kuras pamatā ir konkurētspējīgas ilgtspējas veicināšana ar mērķi izveidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku un planētas labā.

Sakarā ar koronavīrusa uzliesmojuma radīto krīzi tas joprojām ir ārkārtīgi svarīgi. Ieteikumos ir aptvertas četras konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijas – stabilitāte, taisnīgums, vides ilgtspēja un konkurētspēja –, un īpaši uzsvērta arī veselība. Ieteikumi atspoguļo arī Komisijas apņemšanos Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus integrēt Eiropas pusgadā, jo šie mērķi sniedz pilnīgu satvaru sabiedrības veselības, sociālo, vides un ekonomikas jautājumu risināšanai.

Ieteikumi attiecas uz tādām jomām kā ieguldījumi sabiedrības veselībā un veselības aprūpes nozares noturībā, nodarbinātības saglabāšana ar ienākumu atbalstu krīzes skartajiem darba ņēmējiem, ieguldījumi cilvēkos un prasmēs, atbalsts uzņēmējdarbībai (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem) un pasākumi pret agresīvu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Atveseļošanās procesam un investīcijām ir jānotiek līdztekus, pārveidojot ES ekonomiku, kurai jāīsteno digitālā un zaļā pārkārtošanās.

Fiskālie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir kvalitatīvi un atkāpjas no budžeta prasībām, kuras parasti būtu piemērojamas. Tie atspoguļo vispārīgās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, ar kuru dalībvalstīm ieteikts veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, spēcinātu ekonomiku un atbalstītu turpmāko atveseļošanos. Kad ekonomikas apstākļi to ļauj, fiskālajai politikai vajadzētu tiekties uz to, ka tā sasniedz piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošina parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas.

Fiskālās attīstības tendenču uzraudzība

Komisija ir arī pieņēmusi ziņojumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu par visām valstīm, izņemot Rumāniju, uz kuru jau attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa.

Komisijai šie ziņojumi jāsagatavo par dalībvalstīm, kuras ar koronavīrusu saistītu iemeslu dēļ pašas plāno pārkāpt vai saskaņā ar Komisijas prognozēm pārkāps 3 % deficīta robežu 2020. gadā. Ziņojumos par Franciju, Beļģiju, Kipru, Grieķiju, Itāliju un Spāniju ir arī izvērtēta šo dalībvalstu atbilstība parāda kritērijam 2019. gadā, pamatojoties uz Eurostat apstiprinātiem datiem.

Šajos ziņojumos ir ņemta vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme uz valstu publiskajām finansēm. Ņemot vērā ārkārtējo nenoteiktību, kas saistīta ar pandēmijas ārkārtējo makroekonomisko un fiskālo ietekmi, Komisija uzskata, ka šajā brīdī nebūtu jāpieņem lēmums par to, vai uz dalībvalstīm jāattiecina pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

Turpmākie pasākumi

Saskaņota Eiropas ekonomiskā reakcija ir izšķiroši svarīga, lai atsāktu saimniecisko darbību, mazinātu kaitējumu ekonomiskajai un sociālajai jomai un samazinātu novirzes un nelīdzsvarotību. Tādēļ Eiropas pusgads ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai ir izšķirošs atveseļošanas stratēģijas elements.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija aicina Padomi pieņemt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, bet dalībvalstis — tos pilnībā un laikus īstenot.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Koronavīruss ir skāris mūs kā asteroīds un atstājis krāteri Eiropas ekonomikā. Pavasara pusgada pakete ir pārstrādāta un racionalizēta, lai sniegtu norādes mūsu dalībvalstīm, tām meklējot ceļu cauri vētrai. Šajā nākamajā posmā mūsu uzmanība ir pievērsta ieguldījumiem sabiedrības veselībā un darbvietu un uzņēmumu aizsardzībai.

Pārejot pie ekonomikas atveseļošanās, pusgada dokumentiem būs būtiska nozīme koordinētas pieejas nodrošināšanā, lai mūsu tautsaimniecības atgrieztos uz ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes ceļa – nevienu nedrīkstētu pamest novārtā. Mums ir vajadzīgas arī reformas, ar kurām uzlabot ražīgumu un uzņēmējdarbības vidi. Tiklīdz apstākļi to ļaus, mums būs jāpanāk līdzsvars starp fiskālās stabilitātes nodrošināšanu, vienlaikus stimulējot investīcijas."

Par darba un sociālo tiesību jautājumiem atbildīgais Komisijas loceklis Nikolā Šmits norādīja: “Atbalstīt darba ņēmējus, pastiprināt sociālo aizsardzību, apkarot nevienlīdzību un garantēt cilvēkiem tiesības pilnveidot savas prasmes – tās būs galvenās prioritātes mūsu ekonomiskajā reakcijā uz krīzi, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšana.

Mēs to varam panākt tikai kopā. Īstenojot šos centienus, Eiropas sociālo tiesību pīlārs joprojām ir mūsu orientieris. Atveseļošanās procesam pēc koronavīrusa krīzes ir jāveicina noturība un augšupēja konverģence, galveno uzmanību pievēršot iedzīvotājiem.”

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piebilda: “Koronavīrusa pandēmija un nepieciešamie ierobežošanas pasākumi ir bijuši brutāls trieciens Eiropas tautsaimniecībām. Šie ieteikumi atspoguļo minēto bezprecedenta situāciju. Šodienas prioritātes ir mūsu veselības aprūpes stiprināšana, atbalsts mūsu darba ņēmējiem un uzņēmumu glābšana.

Taču nav izzudušas arī problēmas, ar kurām mēs saskārāmies pirms šīs krīzes. Tādēļ, raugoties nākotnē, mūsu investīciju un reformu mērķiem arī turpmāk vajadzētu būt vērstiem uz to, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu veiksmīga un tiktu nodrošināts sociālais taisnīgums. Tas nozīmē arī to, ka katram būs jādod savs pienesums: solidārā un taisnīgā Eiropā nav vietas agresīvai nodokļu plānošanai.”

Uzraudzības ziņojumi par Grieķiju, Spāniju un Kipru

Komisija ir pieņēmusi sesto pastiprinātas uzraudzības ziņojumu par Grieķiju. Ziņojumā secināts, ka, ņemot vērā koronavīrusa uzliesmojuma radītos ārkārtējos apstākļus, Grieķija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu savas īpašās reformu saistības, kas tai bija jāizpilda.

Komisija ir pieņēmusi arī pēcprogrammas uzraudzības ziņojumus par Spāniju un Kipru.