Pateicoties igauņiem, arheologi pētīs senu, neizzinātu pilskalnu Ērģemē
Valkas novadā, spītējot lietavām un brīžiem vēsajam laikam, Ērģemes Garajā kalnā plecu pie pleca strādājuši Latvijas un Igaunijas arheologi.
Kaut gan jau gandrīz gadsimtu Garais kalns uzskatīts par seno pilskalnu, līdz šim tajā nebija veikta arheoloģiskā izpēte, līdz vietējiem šogad izkrita iespēja būt vēsturiska notikuma lieciniekiem, zina teikt Modris Posse no Ērģemes.
Pēc viņa vārdiem, par arheoloģiskajiem izrakumiem notiek “nikns projektu kautiņš”, jo bez naudas nekādi. Šajā gadījumā pateicību pelna Tartu universitāte, kuras vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un arheoloģiskās laboratorijas vadītājs Heiki Valks ilgtermiņa projekta ietvaros nolēmis izpētīt arī Garo kalnu.
Noskaidrots, ka sākotnējais datējums atbilst hipotētiskajam – vēlais dzelzs laikmets, kurš Latvijas teritorijā ilga no 800. līdz 1200. gadam. Pilskalns nebijis tikai patvēruma vieta, bet gan apdzīvots līdz 14. gadsimtam.
“Pa starpai kaut kas nodedzis, bet koka būves atkal uzceltas pa jaunam. Turklāt pilskalna saimniekiem kaut kad palicies pat par šauru, kā dēļ vidus daļu norakuši uz sāniem, padarot platāku,” Facebook raksta Posse. Nav atrastas nekādas liecības par bruņotām cīņām, pat ne bultas gals.
Pagaidām nevar ar pilnu pārliecību pateikt, kas pilskalnu apdzīvoja – igauņi vai latgaļi, to droši varētu noteikt, ja izdotos atrast apbedījumus. “Tāpēc pie lauka vai mežizstrādes darbiem vietējiem jātur acis vaļā, varbūt zemes māte mums iedod kādu norādi,” spriež Posse.
Izrakumu vadītājs no Latvijas puses, Kultūras un mākslas institūta zinātniskais asistents Jānis Meinerts vērtē, ka tik mazizzinātai vietai atrasto artefaktu daudzums un stāvoklis vērtējams kā ļoti labs.
Heiki Valks pilnīgu ziņojumu sola nākamgad, kad bioloģiskajiem materiāliem būs pabeigti laboratoriskie izmeklējumi. Posse cer, ka rudenī Meinerts novada interesentiem noturēs kādu lekciju Valkas muzejā vai Ērģemes skolā par izrakumu rezultātiem.
