ES dalībvalstīm vajadzīgi 2 triljoni eiro, lai atgūtos pēc Covid-19
foto: Stefan Boness/Ipon/SIPA
Politika

ES dalībvalstīm vajadzīgi 2 triljoni eiro, lai atgūtos pēc Covid-19

Jauns.lv

Rezolūcijā par jauno ES daudzgadu budžetu un atveseļošanas plānu deputāti prasa spēcīgu stratēģiju, kuras centrā ir iedzīvotāju vajadzības un pamatā ir ES budžets.

ES dalībvalstīm vajadzīgi 2 triljoni eiro, lai atg...

Rezolūcija tika pieņemta ar 505 balsīm par, 119 pret un 69 atturoties.

Atveseļošanas stratēģijas centrā jābūt Eiropas iedzīvotājiem, uzsver deputāti, piebilstot, ka Parlaments stingri iestāsies par iedzīvotāju interesēm. Plānam jābūt ar spēcīgu sociālo dimensiju, jārisina sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība un jāpievēršas vissmagāk skarto iedzīvotāju vajadzībām.

Parlaments uzstāj, ka jaunā “Atveseļošanas un pārveides fonda” finansējumam jābūt 2 triljoniem eiro, un tas jāfinansē, tas jāfinansē ar ilgtermiņa atveseļošanas pasākumu obligācijām. Līdzekļus jāpiešķit “kā aizdevumus un galvenokārt kā dotācijas un tiešus maksājumus kapitālieguldījumiem”. Viņi mudina Komisiju neizmantot “finanšu mahinācijas" un apšaubāmus reizinātājus, lai solītu vērienīgas summas – situācijā, kad uz spēles ir likta iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Savienībai. 

Plānā pamatā – zaļā kursa un digitālās programmas prioritātes

“Vērienīgajam atveseļošanās pasākumu kopumam”, ko EP deputāti pieprasīja jau savā aprīļa rezolūcijā, ir jābūt pietiekami ilgstošam, lai novērstu “pašreizējās krīzes smago un ilgstošo ietekmi”. Tam ir jāpārveido mūsu ekonomika, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus, jāpalielina “nodarbinātības iespējas un prasmes, lai mazinātu krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem, patērētājiem un ģimenēm”.

Viņi aicina investīcijas prioritārā kārtā piešķirt zaļajam kursam un digitalizācijas programmai, kā arī aicina izveidot jaunu atsevišķu Eiropas veselības programmu.

Atveseļošanās līdzekļi jāpievieno daudzgadu budžetam, nevis no tā jāatņem

Atveseļošanas plāns ir jāsniedz papildus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS), nekaitējot pašreizējām un gaidāmajām ES programmām, uzsver deputāti. Viņi arī uzstāj, ka DFS ir jāpalielina, un uzsver, ka Parlaments izmantos savas veto tiesības, ja EP prasības netiks izpildītas.

Atveseļošanās līdzekļi būtu jānovirza programmām ES budžeta ietvaros, lai garantētu demokrātisko uzraudzību un Parlamenta līdzdalību. Viņi prasa, lai Parlaments tiktu iesaistīts “atveseļošanas fonda izveidē, pieņemšanā un īstenošanā” un brīdina Komisiju “nemēģināt izstrādāt Eiropas atveseļošanas stratēģiju, kas neatbilstu Kopienas metodei un paredzētu izmantot starpvaldību līdzekļus”.

ES ieņēmumu reforma kļūst arvien būtiskāka

EP deputāti atkārtoti aicina noteikt jaunus “pašu resursu” (ES ieņēmumu) avotus, lai DFS un Atveseļošanas un pārveides fonda vajadzībām nebūtu jāpalielina dalībvalstu tiešās iemaksas ES budžetā. Tā kā ES ieņēmumu griesti ir izteikti nacionālajā kopienākumā (NKI), kas, domājams, recesijas dēļ ievērojami samazināsies, deputāti arī aicina “nekavējoties un pastāvīgi palielināt pašu resursu” griestus.

Izziņa

Gaidāms, ka Eiropas Komisija 27. maijā iesniegs priekšlikumu par pārskatīto DFS un Atveseļošanas fondu, lai ņemtu vērā veselības krīzi un tās sekas.

Pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020. gada 31. decembrī, tāpēc ES ir vajadzīgs jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem. ES Komisija 2018. gada maijā iesniedza savu sākotnējo plānu nākamajai DFS laikposmam no 2021. – 2027.gada. Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju 2018. gada novembrī un atkārtoti apstiprināja to 2019. gada oktobrī. ES dalībvalstis par savu nostāju vēl nav vienojušās.