Ietaupīt naudu, sabojājot cilvēkiem dzīvi: Sarkandaugavā dzelzceļa pārvads stiepsies tieši zem logiem
Sarkandaugavā iecerētā dzelzceļa pārvada nobrauktuve stiepsies tikai 15 metru attālumā no deviņstāvu daudzdzīvokļu nama Viestura prospektā 97. Varētu būvēt arī tālāk, taču tas izmaksātu dārgāk, un Rīgas dome izvēlējusies ietaupīt naudu, sabojājot cilvēkiem dzīvi.
Nobrauktuve atradīsies divu stāvu augstumā, tās malu norobežos trīs metrus augsta necaurredzama betona siena, mājas pirmo triju stāvu dzīvokļos saules gaisma vairs neiespīdēs. Dienu un nakti būs troksnis, vibrācija, nāksies elpot izplūdes gāzes.
Sastrēgumu mazināšanai
Nepilnu kilometru garais pārvads pār dzelzceļa līniju Rīga–Skulte ļaus samazināt sastrēgumus, kuri regulāri veidojas pie Tilta ielas pārbrauktuves. Pārvads savienos Viestura prospektu ar Tvaika ielu dzelzceļa otrā pusē, pa to novirzīs kravas transportu. Projekta pirmā kārta izmaksās 42 miljonus eiro, no tiem 27 miljonus eiro dos Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 14 miljoni – no Rīgas budžeta, viens miljons – no valsts budžeta.
Pārvads galvaspilsētai ir ļoti nepieciešams, taču sašutumu izsauc nerēķināšanās ar vietējo iedzīvotāju interesēm. “Nobrauktuve ies tikai 15 metrus no mūsu mājas stūra, tieši pa mūsu zemes gabala robežu,” Kas Jauns Avīzei stāsta 28. vidusskolas direktors, biedrības Viestura prospekts 97 valdes priekšsēdētājs Guntars Jirgensons. “Kad 2005. gadā notika būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana, mēs iesniedzām savus priekšlikumus, bet Rīgas dome tos neņēma vērā.”
Pie mājas paliks vecās caurules
Sākotnēji nobrauktuve bija plānota vēl tuvāk, tam rakstiski bija piekritis nama apsaimniekotāja, SIA Sarkandaugava, direktors Aldis Āboliņš. “Mēs aizgājām pie viņa aprunāties, un Āboliņš atsauca savu parakstu. Izveidojām biedrību, un tagad visi projekti ir jāsaskaņo ar mums,” teic Jirgensons. Tomēr turpmākie protesti dzirdīgas ausis nesasniedza.
Miljonus vērtais projekts paredz šajā apkaimē nomainīt visas pazemes komunikācijas. “2005. gada projektā bija plānots nomainīt ūdensvada caurules un pārējās pievadošās pazemes komunikācijas līdz mājas iekšējiem mezgliem. Taču 2012.– 2013. gadā projektu pārstrādāja. Tagad novecojušās komunikācijas nogriezīs pie mūsu zemesgabala robežas! Zem tilta būs jaunas caurules, bet pie mūsu mājas paliks vecās. Uzliks savienojumus, kas radīs papildu avāriju riskus. Rīgas domē man pateica – paši vainīgi! Nevajadzēja klaigāt!” Jirgensons ataino pašvaldības attieksmi.
Talkā stādītos kokus nozāģē
Rīgas domē nācies uzklausīt demagoģiskus pārmetumus, ka iedzīvotāji paši vainīgi, jo izvēlējušies šo dzīvesvietu. “Māju uzcēla 1974. gadā. Mūsu ģimene desmit gadus gaidīja dzīvokļu rindā, dzīvojām īrētā istabā,” atceras Jirgensons. “Šo māju cēla mēbeļu apvienības Rīga strādnieki. Mans tēvs, mana kaimiņa Kārļa Pakalniņa tēvs un daudzi citi mājas iedzīvotāji gadu strādāja celtniecībā. Kad ievācāmies jaunajā dzīvoklī, bijām laimīgi.”
Ēka gan atrodas starp dzelzceļu un Viestura prospektu, taču apkārt ir daudz koku, kas slāpē troksni. Turklāt 2012. gada pavasarī iedzīvotāji sarīkoja talku un iestādīja jaunus kociņus, bet nesen daļu no tiem būvniecības dēļ nozāģēja. “Lielos bērzus, no kuriem šopavasar palikuši tikai celmi, stādīja mans tēvs un Kārļa Pakalniņa tēvs,” atceras Jirgensons. “Ko juta mūsu bērni, kad redzēja, ka tiek zāģēti viņu stādītie kociņi? Pilsētas vara mums un mūsu bērniem uzskatāmi parāda, ka mēs neesam nekas.”
Sienā jau tagad ir plaisa
Iedzīvotāji pamatoti uzskata, ka celtniecība apdraudēs māju. “Sienā jau tagad ir plaisa no devītā līdz otrajam stāvam. Siena atdalās! Domājam, ka cēlonis ir dzelzceļa transporta radītā vibrācija. Ja sāksies tilta būvniecība, dzīvojamā māja var nonākt avārijas stāvoklī,” raizējas Jirgensons.
Piemēri jau ir – Mežciemā, kad Merks Gaiļezera krastā uzcēla Gaiļezera namus, četras daudzstāvu ēkas, netālu vienstāva privātmājai saplaisāja sienas un pārplīsa gāzes pievadcaurule. Merks atbildēja, ka nekādus zaudējumus nesegs. Radās plaisas arī daudzdzīvokļu ēkās vairākus simtus metru tālāk.
Rīgas dome tikmēr sola monitorēt, proti, novērot plaisu ēkā Viestura prospektā 97. “Ko dos tā monitorēšana, ja māja sāks brukt?” uztraucas iedzīvotājs Kārlis Pakalniņš.
Izvēlas lētāku variantu
Būvēt tiltu pāri dzelzceļam Sarkandaugavā bija paredzēts jau padomju laikos. “Taču tas bija plānots 300 līdz 500 metrus tālāk no mūsu mājas, uz Mangaļu pusi. Tur ir liels zemes gabals, uz kura atrodas Sadales tīkla stacija. Šo platību varētu samazināt,” domā Jirgensons.
Arī domē atzīst, ka ir iespējams tiltu būvēt tālāk no dzīvojamās mājas, bet ar atrunu. “Tad mums ir jāiegādājas zeme atsevišķi, kas būtiski sadārdzinās projektu, un tālāk ir elektrolīnija. Līdz ar to tas nozīmē, ka projekts būtu vēl dārgāks, jo mums būtu jāpārceļ elektrolīnija," LTV Panorāmai skaidrojusi domes Satiksmes departamenta preses pārstāve Ilze Dimante.
No domes Pilsētas attīstības departamenta nama iedzīvotāji saņēmuši formālu atbildi. Skaņas izolācijai būvnieki sola no piektā līdz devītajam stāvam nama vienā pusē ielikt trīskāršos pakešu logus, apakšējo stāvu dzīvokļiem priekšā būs siena.
“Kāpēc man jājūtas kā cietumā, skatoties uz šo sienu? Skaņu izolēja koki, tā bija zaļā rota, bet tagad tos nocirta,” sarūgtināts ir Pakalniņš. Pēc iedzīvotāju domām, šis projekts rupji pārkāpj Satversmi, kuras 115. pants aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Uz Mežaparku likums neattiecas?
Tikmēr turpinās koku ciršana Mežaparkā un abpus Viestura prospektam. Ministru kabineta Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža aizliedz apdzīvotās vietās cirst kokus putnu ligzdošanas laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Tomēr uzņēmuma Rīgas meži vadība uzskata, ka Mežaparks ir parasts mežs, gluži tāds pats, kā lauku apvidos, tāpēc šis liegums uz to neattiecas.
Arī pašvaldības policija nesaskata pārkāpumus. “Policija saņēma informāciju 29. aprīļa vakarā. Uz adresi nosūtīta tuvākā ekipāža, kas rūpīgi apsekoja norādīto ielas malu, bet koku ciršana vai bojāšana netika konstatēta. Bija redzams, ka blakus uzsākto darbu vietai ir kaudzē salikti jau iepriekš nocirsti koki un krūmi. Notikuma vietā veikta fotofiksācija, un uzsākta pārbaude. Policija pārliecinājās, ka darba veicējam ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja koku ciršanai un atmežošanas atļauja,” atbild Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Greidāne.
Eiropas Savienības donorvalstis caur ES fondiem piešķir Latvijai daudzus miljonus eiro infrastruktūras attīstībai, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Tomēr šajā gadījumā Rīgas dome šo naudu izlieto, nerēķinoties ar iedzīvotājiem un padarot viņu dzīves apstākļus neciešamus.
