Kariņš vēlētos rast 100 miljonu eiro budžeta ietaupījumu, pārskatot ministriju izdevumus un mazinot administratīvo slogu
Finanšu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām pārskatot budžeta izdevumus un strādājot pie administratīva sloga samazināšanas vajadzētu rast iespējas ietaupīt ap 100 miljonus eiro budžeta līdzekļu, līdzīgi kā tas bija pagājušajā gadā, intervijā "Latvijas Avīzei" stāstījis premjers Krišjānis Kariņš (JV).
"Diemžēl ceļā stāv katra atsevišķā ministrija, kas nav ieinteresēta atzīt nepilnības. Atzīstot nepilnības vienā programmā, tā cenšas pārlikt naudu uz citu programmu, lai to nezaudētu," atzinis politiķis, "tā ir mūžīgā cīņa gan šai valdībai, gan arī iepriekšējām valdībām un būs arī nākotnes valdībām."
Kariņš uzsvēris, ka Covid-19 radītā krīze "nav valsts jostas savilkšanas krīze". "Gluži pretēji - nauda ir jāizdod, nevis jātaupa. Mēs nesamazināsim šī gada valsts budžeta izdevumus. Aizņemoties naudu, mēs to ieguldīsim ar mērķi stimulēt ekonomiku," uzsvēris Kariņš.
Ministru prezidents lēsis, ka līdz gada beigām būs nepieciešams līdz vienam miljardam eiro, lai segtu visas valdības uzņemtās saistības, nesavelkot jostu. Ieguldījumu slieksnis veidošot 50%-52% lielu valsts parādu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.
"Valdība ir pieņēmusi lēmumu par 952 miljoniem eiro, kas jau ir ieguldīti. Apmēram 50 000 iedzīvotāju ir saņēmuši dīkstāves pabalstu un līdz ar to nav palielinājuši bezdarbnieku skaitu, kas patlaban ir vairāk nekā 16 000 cilvēku jeb ir par diviem procentpunktiem lielāks nekā pirms Covid-19 radītās krīzes un sasniedzis 8,2 procentus. Patlaban tiek strādāts pie daļējas algu izmaksu kompensācijas mehānisma eksportējošiem uzņēmumiem ar augsti kvalificētu darbaspēku," stāstījis premjers.
Taujāts, vai līdzekļi tiks novirzīti arī mediķu algu celšanai, Kariņš sacījis, ka viņa "mērķis ir panākt veselības aprūpei lielāku finansējumu ilgtermiņā".
Joprojām spēkā esošā ārkārtējā situācija: rīdzinieki šturmē Centrāltirgu
"Bet tas iet rokrokā ar nodokļu izmaiņām - lielāka sociālā budžeta pārdale veselības aprūpei kopā ar minimālu, bet obligātu sociālo iemaksu. Ja koalīcijas partneri piekritīs šādam piedāvājumam, tad mums būs papildu nauda veselības aprūpei," iespējas iegūt vairāk līdzekļu budžetā raksturojis politiķis, vienlaikus atzīstot, ka "koalīcijā patlaban šis jautājums risinās ļoti smagi".
"Koalīcijā iepriekš ir tapis tāds kā kompromisa variants, kurā bija iekļauti elementi no katras partijas piedāvājuma, bet tikai tie elementi, kuriem visi ir piekrituši. Taču no partiju programmām daudz kas ir palicis ārpusē, tāpēc pagaidām nav panākta vienošanās," teicis Kariņš, "turpināšu pastāvēt par uzlabojumiem nodokļu sistēmā, lai tā kļūtu taisnīgāka. Mēs tagad redzam, ka cilvēki ir izmantojuši likumā atļautos nodokļu režīmus, bet tie viņus nepasargā. Dīkstāves pabalstiem izkrīt cauri tie cilvēki, par kuriem nav maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas."
"Tagad ir īstā reize, lai ieraudzītu nodokļu sistēmas trūkumus. Tie ir kā tāds bēgums, kad ūdens aizplūst un ir redzams, ka krastā nav tīras smilts, bet tur ir samestas vecas riepas. Tagad var savākt tās riepas un iztīrīt pludmali jeb veidot vienkāršāku un taisnīgāku nodokļu sistēmu," tēlaini izteicies politiķis.
