No nelegālajiem migrantiem liela daļa nemaz neprasa patvērumu un aizbēg no Latvijas
No nelegālajiem migrantiem, kuri nonāk Latvijā, liela daļa nepieprasa patvērumu un vienkārši aizbēg no valsts, šorīt LNT pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons.
Jēkabsons lēsa, ka patvēruma meklētāju skaits Latvijā šogad būs audzis - pērn patvērumu mūsu valstī pieprasīja 364 personas un tas bija rekords, bet šogad drīz Latvijā būs reģistrēti 300 patvēruma meklētāji. Tomēr pašlaik Muceniekos gan neuzturas neviens patvēruma meklētājs, jo šo statusu pieprasa nebūt ne visi nelegālie iebraucēji.
Pēdējie cilvēki, kas ieradās Muceniekos, bija 28 un 27 irākieši grupas, kā arī 18 cilvēki no Afganistānas. No pirmās irākiešu grupas gan esot palikuši tikai astoņi cilvēki, jo pārējie jau ir aizmukuši un devušies nezināmā virzienā. Ja viņus tagad noķers, tad viņus izraidīs no Eiropas Savienības (ES).
Skaidrojot ievērojamo aizbēgušo skaitu, Jēkabsons uzsvēra, ka Mucenieki nav slēgta tipa teritorija. Tur izmitinātajiem cilvēkiem ir jāpaziņo par iziešanu no centra. Ja persona 48 stundu laikā neatgriežas Muceniekos, tai atņem pabalstus un paziņo robežsardzei, ka šī persona ir jāizraida no valsts.
Lūgts raksturot cilvēkus, kuri pēdējā laikā visbiežāk nelegāli ierodas Latvijā, Jēkabsons stāstīja, ka dominē irākieši un afgāņi. Pamatā tie ir vīrieši spēka gados, ap 20 gadu vecumā, kuru mērķis ir braukt uz Eiropu un pelnīti naudu, bet vēlāk mēģināt turp dabūt savu ģimeni vai arī sūtīt ģimenei naudu. Jēkabsons lēsa, ka lielākā daļa šo cilvēku ir ekonomiskie migranti.
Par šo cilvēku piemērotību darba tirgum PMLP vadītājs šaubās, jo pārsvarā vismaz Latvijā nonākot mazizglītotas personas. Savukārt integrācijas sekmes esot atkarīgas no katra konkrētā cilvēka motivācijas, jo iespējas Latvija rada, bet "ar varu valodu neiemācīsi". Vaicāts, vai daudzi nelegālie imigranti izrāda vēlmi integrēties Latvijā, PMLP vadītājs sacīja: "Daudz nav, bet ir."
Vaicāts par gaidāmajiem bēgļiem no Sīrijas, Jēkabsons uzsvēra, ka valsts iestāžu rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai varētu kompetenti spriest par cilvēkiem, kas pie mums nonāks, lai lemtu par bēgļa statusa piešķiršanu.
Tikmēr nevienam Ukrainas pilsonim bēgļa statuss Latvijā nav piešķirts, lai arī bijuši 180 iesniegumi. Šādi lēmumi pieņemti, jo Ukrainas valsts kā tāda cilvēkiem draudus nerada, bet gan tos rada militārais konflikts.
LETA/Foto: Baiba Aprāne/LETA
