Zinātnieki bažījas: var izrādīties, ka Covid-19 pandēmija ir tikai sākums

Pasaules vadošie bioloģiskās daudzveidības eksperti brīdina: jaunā koronavīrusa pandēmijai, visticamāk, sekos vēl nāvējošāki un iznīcinošāki slimību uzliesmojumi, ja vien netiks atrisināts cēlonis – nikna dabiskās pasaules kārtības iznīcināšana.

“Par Covid-19 pandēmiju ir atbildīga viena suga – mēs,” paziņoja zinātnieki, piebilstot, ka “nesenās pandēmijas ir tiešas cilvēku darbības sekas, un jo īpaši mūsu globālās un ekonomiskās sistēmas, kas par katru cenu dzenas pēc ekonomiskās izaugsmes.”

“Strauja mežu izciršana, nekontrolēta lauksaimniecības platību paplašināšana, intensīva lauksaimniecība, ieguves rūpniecības un infrastruktūras attīstība, kā arī savvaļas sugu izmantošana ir radījušas lieliskus apstākļus slimību izplatībai,” skaidro zinātnieki.

Šīs aktivitātes izraisa pandēmijas, jo cilvēki arvien vairāk nonāk saskarsmē ar dzīvniekiem, no kuriem nāk 70% slimību, ar kurām slimo cilvēki. Urbanizācija apvienojumā ar pieaugošo gaisa satiksmes intensitāti ļāva vīrusam, ar kuru slimoja Āzijas sikspārņi, radīt “neizmērojamas ciešanas cilvēkiem un apturēt visas pasaules cilvēkus un ekonomiku.” Un cilvēks ir pielicis roku, lai šī pandēmija rastos, tāpēc zinātnieki bažījas, ka Covid-19 ir tikai sākums.

“Pandēmijas nākotnē, visticamāk, notiks biežāk, izplatīsies ātrāk, smagāk ietekmēs ekonomiku un nogalinās vairāk cilvēku, ja cilvēki nekļūs īpaši piesardzīgi attiecībā uz izvēlēm, kuras šodien izdara,” viņi saka.

Zinātnieki arī ir pārliecināti, ka triljoniem dolāru, kurus valdības piešķir, lai stimulētu ekonomiku, patiesībā būtu jāizlieto, lai stiprinātu vides aizsardzības jomu. “Varbūt ir politiski izdevīgi mīkstināt vides standartus, lai atbalstītu tādas nozares kā intensīvu lauksaimniecību, aviosabiedrības un jomas, kuras ir atkarīgas no fosilās enerģijas, bet, darot to un neprasot steidzamas un fundamentālas pārmaiņas, būtībā nozīmē subsidēt turpmāko pandēmiju rašanos,” brīdina vides eksperti.

Zinātnieks Pīters Dašaks uzsver, ka cilvēku veselība ir cieši saistīta ar savvaļas dzīvnieku veselību, mājlopu veselību un vides veselību. “Tā faktiski ir viena veselība,” viņš saka, norādot, ka ir pienācīgi jāsubsidē novērošanas programmas un veselības aprūpes pakalpojumi tajās valstīs, kuras atrodas uz pandēmiju riska robežas. “Tas nav vienkāršs altruisms, tas ir būtisks ieguldījums visu interesēs ar mērķi novērst turpmākus globālus uzliesmojumus,” saka zinātnieks.

“Programmas, par kurām mēs runājam, maksās desmitiem miljardu dolāru gadā, bet pat tad, ja saņemat vienu pandēmiju gadsimtā, kas izmaksā triljonus, jūs tāpat iznākat ārā ar neticami labu investīciju atdevi,” viņš skaidro, norādot, ka šobrīd visi gaida, kad būs gatava vakcīna, tomēr tas nav pareizi, jo ir svarīgi cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas vadītāja Ingera Andersena martā sarunā ar “The Guardian” uzsvēra, ka “daba mums dod mājienu”. Viņa arī sacīja, ka nerūpēšanās par planētu nozīmē nerūpēšanos par sevi.

Bioloģiskās daudzveidības eksperti tagad publicētajā paziņojumā saka: “Mēs no pašreizējās krīzes varam iziet spēcīgāki un izturīgāki nekā jebkad agrāk, ja veiksim darbības, kas aizsargā dabu, lai daba varētu palīdzēt aizsargāt mūs.”