Vēstures muzejā atklās izstādi par latviešu tautas veidošanos

"Lai saprastu, kas mēs esam, ir jāzina, kas mēs bijām," uzsver izstādes veidotāji.

Latviešu tautas veidošanās ir noritējusi ilgākā laika posmā, tā neaizsākas konkrētā gadā un nenoslēdzas noteiktā dienā. Vairākas pazīmes, kuras raksturo latviešus kā etnisku kopienu, piemēram, vēsturiskā teritorija, valoda, kultūra formējās viduslaikos un agro jauno laiku sākumposmā - no 13. līdz16. gadsimtam, kad pastāvēja labvēlīgi priekšnosacījumi sentautu konsolidēšanās procesam.

Viduslaikos veidojās vienota politiskā, saimnieciskā un kultūras telpa, kurā sāka izzust sentautu materiālās kultūras pazīmes, unificējas sadzīves tradīcijas un sāka veidoties latviešu rakstu valoda.

Sākot ar 15.gadsimta pirmā ceturkšņa beigām no vēstures avotiem izzūd sentautu nosaukumi. To vietā tiek lietoti citi termini – jaunkristītie, laucinieki, zemnieki, nevāci. Ar 15.gadsimta beigām parādās visiem pamatiedzīvotājiem kopējs apzīmējums – dzimtļaudis, bet 16.gadsimta tos sāk dēvēt par latviešiem.

Turpmāko gadsimtu gaitā 17. un 18.gadsimtā latviešu etniskās piederības apziņas nostiprināšanos kavēja politiskā, teritoriālā sadrumstalotība un dzimtbūšana. Latvieši sevi kā patstāvīgu vienību – latviešu tautu sāka apzināties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta gaitā, kad nacionālās kustības ietekmē strauji tika celta tautas pašapziņa.

Izstādē būs apskatāmas 13.–17.gadsimta tērpu un to sastāvdaļu rekonstrukcijas, periodā no 13. līdz 18.gadsimtam nēsātās rotas. Varēs aplūkot keramikas traukus un sadzīves priekšmetus, kas lietoti ikdienā un svētkos. Apskatei būs izstādītas atsevišķas 17.–19.gadsimta drukātās un rokrakstu grāmatas, kuras raksturo latviešu rakstu valodas attīstību un tās nozīmi latviešu izglītošanā un tautas pašapziņas veidošanā.

Izstādē tiks aplūkotas latviešu kultūras vērtības, kuras veidojušās gadsimtu gaitā. Ir mēģināts izsekot, kā noritējusi latviešu apģērba un rotu attīstība, cik ilgi saglabājušās sentautu materiālās kultūras iezīmes un kad veidojies latviešu 19.gadsimta tradicionālais tērps. Ar karšu un citu materiālu palīdzību varēs pētīt, kā formējusies latviešu apdzīvotā teritorija, kādas pārmaiņas skārušas garīgo un materiālo kultūru, kā mainījušās tradīcijas un valoda.

Izstādes autori ir Vitolds Muižnieks, Arnis Radiņš, Jānis Ciglis, Baiba Dumpe, Irita Žeiere, Baiba Vaska, bet mākslinieks - Ģirts Boronovskis.Izstāde būs skatāma līdz 2016.gada septembrim.

Izstāde "Ceļā uz latviešu tautu" ir turpinājums 1996. gadā aizsāktajam ciklam "Latviešu saknes".