Latvijas Universitāte cīnās ar Anniņmuižas biedrību par vēsturiskās ēkas nākotni

Jauns.lv jau rakstīja, ka “Riga Annenhof” valdes locekle Rigonda Bērziņa sūrojās: “LU ir atteikusies atbrīvot biedrību no Anniņmuižas telpu nomas maksas par ārkārtējās situācijas periodu – 360 eiro mēnesī”. Bērziņa pauda, ka tagad biedrība palikusi bez līdzekļiem, jo ārkārtējās situācijas apstākļos vairs nevar nopelnīt – nevar rīkot kultūras pasākumus, nedarbojas kafejnīca un fotosalons. LU, atsakoties nākt pretī biedrībai, grib to dabūt ārā no telpām, ko ieplānojusi izdevīgi pārdot, iegūstot vairākus miljonus eiro. Līdz ar to Pārdaugava zaudēšot gan kultūrtelpu, gan arhitektūras pieminekli, kā uzturēšanā biedrība esot investējusi pamatīgus līdzekļus. 

LU pārstāvji gan uzskata, ka pati “Riga Annenhof” rīkojas negodprātīgi un, piesedzoties ar krīzes situāciju, nevēlas kārtot savas saistības, bet pašai vēsturiskajai muižas ēkai nekādas briesmas nedraudot.

LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs Jauns.lv pauda: “LU ir īpašuma Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 īpašniece, kā sastāvā atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis “Anniņmuižas dzīvojamā ēka”. Kopš 2019. gada augusta par ēkas izmantošanu ir noslēgts nedzīvojamo telpu nomas līgums ar biedrību “Riga Annenhof”.
 
Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, tas ir - 13.martam, biedrībai pret LU bija izveidojies vairāku mēnešu nomas maksas un saņemto komunālo pakalpojumu parāds. 
Brīdinājums, ka Universitāte izbeigs nomas līgumu ar “Riga Annenhof”, ja biedrība laikus nenokārtos savas saistības pret LU, tika nosūtīts pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas - 5. martā, attiecīgi lēmums par nomas attiecību izbeigšanu tika pieņems pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās. Biedrībai joprojām ir iespēja nokārtot savas uzkrātās saistības pret LU. Universitāte iebilst, ka ārkārtējās situācijas iestāšanos izmanto tādu saistību neizpildes risināšanai, kā termiņš iestājies pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās”.

LU nekustamo īpašumu uztur un apsaimnieko, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, un neveic nekādas darbības, kas varētu tikt traktētas kā vēsturiskās ēkas “iznīcināšana”, uzsver Počs. Tieši otrādi – atsavinot jeb pārdodot ēku Jūrmalas gatvē, lai iegūtos finanšu līdzekļus novirzītu LU Akadēmiskā centra “Rakstu māja” attīstībai, nekādā veidā netiks ietekmēts tās vēsturiskais statuss, turklāt atsavināšanas procesā LU cieši sadarbojas ar visām institūcijām, tajā skaitā Nacionālās mantojuma un kultūras pārvaldi, kas nepieļaus pieminekļa “iznīcināšanu”.

LU interneta vietnē norādīts, ka Universitāte izsolē pārdod zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur ietilpst desmit būves -  augstskola, mācību ražošanas darbnīca, dienesta viesnīca, mācību korpuss, kā arī citas būves un palīgēkas. Izsoles sākumcena ir 4 610 000 eiro. Savulaik Anniņmuižas kompleksā atradās Ģeogrāfijas, bet vēlāk Pedagoģijas fakultāte, bet kopš LU centra Torņakalnā izbūves uzsākšanas šīs ēkas augstskolai vairs nav vajadzīgas. Anniņmuižas komplekss ir viena no nedaudzajām Rīgas mūra celtajām piepilsētas muižiņām, kas saglabājušās līdz mūsdienām.