Reklāmas speciālists Andris Rubīns par Covid-19: “Latvijas mārketinga lielā iespēja”

Covid-19 un ar to saistītā krīze šobrīd valstīm, to ierēdņiem, uzņēmējiem, organizācijām un sabiedrībai liek strauji reaģēt un pielāgoties. Un, kā mēs redzam, milzīga nozīme ir tieši ātrumam, kādā tiek pieņemti lēmumi un radīti jauni, efektīvi risinājumi. Gan lai ieviestu dažādus drošības pasākumus, gan radītu inovatīvus produktus cīņā ar Covid-19, gan arī pārnesot pakalpojumus uz digitālo vidi – ļaujot tos lietot attālināti.

Pirms dažiem gadiem veicot plašu Latvijas tēla pētījumu, kā mūsu galvenās priekšrocības izkristalizējās Latvijas elastīgums, savienojamība un radošums. Holandiešu uzņēmējs Gabi Kols, kas šeit darbojas jau gadiem, nosauca Latviju par ideālu un drošu vietu jaunu ideju testēšanai. Dāņu profesors un ekonomists Mortens Hansens atzina, ka šeit viss ir tik tuvu, kas var iztikt bez auto un 15 minūtēs nokļūt jebkur, arī līdz jūrai vai mežam. Radošo jomu pārstāvji minēja, ka Latvijā varam būt brīvi un radoši, jo mums ir tik daudz brīvas telpas, kur izpausties. Turklāt šī telpa ir labi aprīkota – varam lepoties ar vienu no ātrākajiem, stabilākajiem un pieejamākajiem interneta tīkliem pasaulē. Ne par velti esam vieni no aktīvākajiem mobilā interneta lietotājiem pasaulē (3. vietā aiz Kuveitas un Somijas).

Interesanti, ka Covid-19 situācijā valstīm jāspēj tieši tas, ar ko Latvija ir pietiekami spēcīga – spēja pielāgoties, ātrums, radošums un tehnoloģiskā bāze. Un Latvijas jaunrades piemēri arī šajā krīzē nav tālu jāmeklē. Jau pirmajās nedēļās, kad vīruss sāka uzņemt apgriezienus Itālijā, Latvijas uzņēmums “Baltic3D.Eu” spēja ātri noreaģēt, un vairākiem Itālijas uzņēmumiem nodrošināt tādu detaļu ražošanu, kuras tie vairs nevar saņemt no saviem piegādātājiem Ķīnā un citur pasaulē. Virtuālā biznesa ideju hakatonā “HackForce” 48 stundu laikā dažādu jomu entuziastu kopīgi radītās idejas jau tiek veiksmīgi lietotas. Uzvarētājkomanda "Shield48" divu nedēļu laikā saražojuši un piegādājuši nepilnus 20 000 sejas vairogus gandrīz 400 klientiem Latvijā. Turklāt šie sejas vairogi jau ir eksportēti uz Lielbritāniju, Vāciju, Kanādu un ASV. Hakatonā tika radītas mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas “Emergency Ventilator”, kas ārstē pacientus ar īslaicīgu elpošanas mazspēju. “HackForce” ietvaros dzima arī brīvprātīgās palīdzības kustība un platforma “Paliec-mājās.lv”, kas jau tagad veiksmīgi palīdz ar pārtikas un citu preču piegādi tiem, kas ir riska grupā vai atrodas mājās karantīnā. Arī nule kā notikušajā pasaules lielākajā virtuālajā hakatonā “The Global Hack” trešo vietu ieguva latvietes vadītā komanda, kas izstrādāja mākslīgā intelekta tirgus izpētes rīku “Material Mapper”.

Tikmēr “SAF Tehnika” komanda radījusi inovatīvu risinājumu cilvēka ķermeņa temperatūras mērīšanai ārstniecības iestādēs, kas cīnās ar jaunā koronavīrusa izraisīto pandēmiju. Kāds cits Latvijas uzņēmums “Fortuna Nostra” izveidojis platformu “Shippers Republic“, kas piedāvā tiešsaistes rīkus kravu pārvadājumu organizēšanai. Uzņēmums “Smart Vision” jau veiksmīgi izmēģinājis attālinātu redzes pārbaudi un briļļu pielaikošanu. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un citām zinātniskajām iestādēm veido kopīgu Covid-19 izpētes platformu. Kultūras ministrija uzsākusi informatīvu kampaņu #Ēkultūra, aicinot iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā visdažādākās kultūras norises izbaudīt virtuāli. Bet Izglītības un zinātnes ministrija dažās nedēļās izveido izglītojošu TV kanālu “Tava klase”. Visus labos piemērus neuzskaitīšu, jo tie burtiski ik dienu rodas kā sēnes pēc lietus. Un tas viss radīts nepilna mēneša laikā.

Latvijas Eksportētāju Asociācijas “The Red Jackets biedrs” un uzņēmējs Jānis Ošlejs sadarbībā ar Londonas Biznesa skolas doktori Rebeku Homkesu nākuši klajā ar Latvijas stratēģiju veiksmīgai krīzes pārvarēšanai. Tā piedāvā finansēt un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai panāktu strauju to sfēru attīstību, kuras sniegs iespējas straujai Latvijas izaugsmei, – eksporta preču un pakalpojumu attīstību IT un digitālo pakalpojumu sfērā, interneta tirdzniecībā, eksporta ražošanā un veselības ekonomikā. Tāpat viņi aicina izveidot reklāmas kampaņu Eiropā par Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas. Es gan ietu soli tālāk un, ņemot vērā mūsu spilgti demonstrētās prasmes krīzes laikā, piedāvātu uz Latviju pārcelt arī ārvalstu inovāciju centrus un testēšanas platformas.

Covid-19 krīze vēl skaidrāk izgaismojusi vērtības un iespējas, ko Latvija var piedāvāt pasaulei.

Ja mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi sevi pasaules kartē iezīmējuši kā digitālās pārvaldības paraugvalsti, tad Latvijai šī varētu būt unikāla iespēja pasaulei sevi pieteikt kā jaunrades centru, caur piemēriem un stāstiem demonstrējot Latvijas elastību, radošumu un augsto tehnoloģisko līmeni. Arī “The New York Times” pirms mēneša publicēja rakstu, norādot uz Baltiju (rakstā gan konkrēti minēta Igaunija, kuras starptautiskais tēls pašlaik apsteidz Latviju) kā Covid-19 krīzei labāk aprīkotām valstīm, jo šeit daudz pakalpojumu jau ir digitalizēti, un daļa cilvēku jau raduši strādāt attālināti.

Vienlaikus šī krīze parādījusi, cik milzīga nozīme ir tieši ātrumam, kādā idejas tiek radītas un īstenotas. Tāpēc es karsti iesaku Latvijas tēla veidotājiem pasteigties un uzsākt Latvijas mārketinga komunikāciju nevis kaut kad pēc gada vai pusotra, bet jau tagad. Jo kā vēsta sens latviešu ticējums, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Latvijas zīmola stratēģijas un tēla jautājums gadiem ticis diskutēts, nu beidzot ir unikāla iespēja to būvēt uz tā, kas mūs patiesi padara par vienu pievilcīgākajām valstīm, un ar ko varam pievienot vērtību pārējai pasaulei. Gan tagad COVID krīzes laikā, gan pēc tam. Ja ilgi vilcināsimies, uz nākamo šādu iespēju var nākties gaidīt atkal kādus gadus desmit, kad pasauli visticamāk satricinās jau nākamā globālā krīze.