Pašnodarbinātos neapdrošina pret arodslimībām

Guļu gultā un raudu

Ilga "Likumam un Taisnībai" atklāj savu sāpi:

“Rīgas Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā arodārste mani aizskāra ne tikai kā cilvēku, bet arī kā nodokļu maksātāju.

Jau divdesmit gadus esmu pašnodarbināta persona, kas valstij maksā lielus nodokļus. Tā ir sanācis, ka tad, kad biju jauna, strādāju 24/7 režīmā, lai savu darbu izdarītu labi. Tagad man ir 42 gadi. Mana mugura un kāja ir sabeigta, iespiests nervs mugurā, kāju velku, neko smagu nevaru pacelt. Šobrīd dzīvoju uz blokādēm, kas noņem nežēlīgas sāpes. Izgāju ārstus un turpinu ārstēšanos. Ārstēšanās procesā jau esmu ieguldījusi 2500 eiro.

Devos uz Rīgas Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīniku pie arodārstes. Kad iegāju kabinetā, jau pašā sākumā jutu negatīvu attieksmi, varēja saprast, ka atkal kārtējais pacients atvilcies un kaut ko grib. Labi, to mēģināju palaist garām. Kad izskatīja dokumentus, ārste pateica, ka es esmu pašnodarbināta persona un vispār ne uz ko nevaru pretendēt. Uz to paskaidroju, ka pašnodarbinātie strādā vairāk nekā algoti darbinieki un nodokļos maksāju lielu summu, bet atbilde bija – mana diagnoze nevar būt izskatīta kā arodslimība.

Tagad guļu gultā un raudu no tā, ka nevaru piecelties un mans ieguldījums valstī nav novērtēts. Jūtos kā vergs, kuram jāvergo nesaprotami kam. Man nav vairs motivācijas strādāt! Esmu šokā!

Kā vispār ārsts tā var vērtēt un iedalīt pacientus? Vai tiešām pašnodarbināta persona nav cilvēks un nevar saņemt arodslimību, jo vistiešākajā veidā tās ir sekas no smagā darba, kas arodārstam jānovērtē? Tad kādēļ maksāt nodokļus?”

Vai vainīga ārste?

Taisnības labad jāsaka, ka šajā gadījumā ārste īsti nav vainīga. Mediķa uzdevums ir ārstēt, nevis pieņemt likumus, kam un kādus atvieglojumus piešķirt. Mūsu valstī pašnodarbinātajiem nepienākas apdrošināšana pret arodslimību, un ārste vienkārši vadījās pēc politiķu pieņemtajiem dokumentiem.

Pretenzijas pret ārsti varētu celt, ja viņa atteiktos sniegt palīdzību vai nepareizi ārstētu. Ja pacientu neapmierina mediķa pakalpojums vai izturēšanās, vispirms jāvēršas pie ārstniecības iestādes vadības, bet, ja pārpratumu nevar atrisināt, var vērsties Veselības inspekcijā (informatīvais tālrunis – 67081600).

Pašnodarbinātajiem nekas nepienākas

Dace Trušinska, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte, Likumam un Taisnībai skaidro, kāpēc pašnodarbinātie izslēgti no šīs valsts apmaksātās programmas:

“Saskaņā ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 6. panta trešo daļu pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz minimālās darba algas apmēru, ir pakļauti pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, veselības un vecāku apdrošināšanai, tas ir, pašnodarbinātie tiek apdrošināti tiem riskiem, kuri var iestāties neatkarīgi no pašnodarbinātā gribas. Tā kā pašnodarbinātie ir personas, kuras pašas sevi nodarbina, tad viņi paši ir atbildīgi par savu darba drošību un darba aizsardzību. Līdz ar to arī pašnodarbinātie netiek apdrošināti tiem riskiem, kuri var iestāties pašas personas darbību dēļ, tostarp arodslimību riskam.”

Valsts darba inspekcija gan atzīst problēmu ar pašnodarbināto apdrošināšanu pret arodslimībām, bet nekādu risinājumu nepiedāvā.

Pirms diviem gadiem pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma veiktajā pētījuma Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai secinājumu un ierosinājumu daļā teikts: “Noteikt kā pienākumu pašnodarbinātajiem atsevišķās bīstamajās nozarēs (primāri lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un būvniecībā) iegādāties apdrošināšanas polisi pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.”

Tikai tas atkal būtībā nozīmē to, ka pašam pašnodarbinātajam jāveic privāta veselības apdrošināšana privātā kompānijā un valsts viņam neko negarantē.

Kur ir visvairāk negadījumu

Trušinska skaidro, kurās profesijās visvairāk var iedzīvoties arodslimībās: “Visbiežāk arodslimnieki reģistrēti apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, mazumtirdzniecībā, veselības aizsardzības jomā un sociālajā aprūpē, tirdzniecībā un būvniecībā.”

Apstrādes rūpniecībā visvairāk arodslimnieku ir pārtikas nozarē, dzērienu ražošanā un kokapstrādē, piemēram, operatori gateros vai zivju pārstrādes darbinieki. Transporta nozarē tie ir šoferi un montieri, tirdzniecībā – uzkopēji, pārdevējas, noliktavas strādnieki. Arodslimības iegūst arī medicīnas māsas, māsu palīgi un ārsti, arī citās profesijās strādājošie.

 Arodslimību galvenais iemesls pārsvarā ir pārmērīga fiziskā slodze, smagumu pārvietošana, arī nepareizas un vienveidīgas kustības.

Pirmreizēji apstiprinātajiem arodslimniekiem kā arodslimības visbiežāk diagnosticētas nervu sistēmas un skeleta – muskuļu – saistaudu sistēmas slimības. Visbiežākā arodslimība ir karpālā kanāla sindroms (slimība, kuru izraisa nerva saspiešana plaukstas pamatnē).

Šoferiem bieži konstatē spondilozi un radikulītu, arī slimības, kas saistītas ar vibrācijas un trokšņa iedarbību. Valsts pārvaldē un pašvaldībās pēdējos gados raksturīgi arī psihoemocionālie riska faktori – stress, pārslodze, kas rada izdegšanas sindromu.

“Arodslimības nerodas pēkšņi. Tās var attīstīties pakāpeniski, un pirmās pazīmes parādās pēc 10 līdz 15 gadu darba kaitīgajos darba apstākļos. Nenoliedzami veselības traucējumu attīstība ir atkarīga no cilvēka vispārējā veselības stāvokļa, kaitīgajiem ieradumiem, un dzīvesveida un attieksmes pret savu veselību un drošību ne tikai darbā, bet arī ikdienā. Tāpēc ir ļoti svarīgi pašiem būt atbildīgiem par savu drošību, par savu veselību,” atgādina Trušinska.

Kas pienākas arodslimniekam

(Diemžēl neattiecas uz pašnodarbinātajiem)

Cilvēkam, kam konstatēta arodslimība, atkarībā no noteiktā darbspēju zaudējuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieejami šādi atbalsti: slimības pabalsts (apmaksa par darbnespējas lapu); atlīdzība par darbspēju zaudējumu un atlīdzība par papildu izdevumiem.

Gan slimības pabalsta, gan atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs ir atkarīgs no cilvēka 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku.

Atlīdzību par darbspēju zaudējumu piešķir, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atzinusi, ka arodslimības dēļ cilvēks ir daļēji (vismaz 25%) vai pilnībā zaudējis darbspēju. Ņemot vērā darbspējas zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Atlīdzība par papildu izdevumiem paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai – rehabilitācijai, medikamentiem un citam. Vispirms cilvēks pats samaksā par visu arodslimības ārstēšanai vajadzīgo, bet pēc tam iesniedz čekus un ārstējošā ārsta izziņas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Apdrošināšanas atlīdzības par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem kopējā summa nedrīkst pārsniegt 25 valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā, kad konstatēta arodslimība (pašlaik – 1600,75 eiro).

Dace Prenclava, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte, informē, kas uz šiem pabalstiem un kompensācijām var pretendēt:

“Pašlaik valstī pastāv divas darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanas sistēmas: valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kas attiecas uz personām, kuras cietušas darba negadījumos vai kurām konstatēta arodslimība pēc 1997. gada 1. janvāra, un darba devēju un darbinieku civiltiesisko attiecību regulēšanas sistēma, kas nodrošina darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu darbiniekiem, kuri cietuši līdz minētajam termiņam.

No 1997. gada 1. janvāra darba devējs, maksājot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai, ir apdrošinājis cilvēku pret risku zaudēt ienākumus sakarā ar darbspēju zaudējumu arodslimības vai nelaimes gadījuma darbā dēļ.

Tādējādi apdrošināšanas atlīdzības arodslimības gadījumā izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts sociālās apdrošināšanas darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kas stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī.

Arodslimības konstatē Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija.”

Arodslimības skaitļos, 2019. gadā

* Slimības pabalstu, kad darbnespējas cēlonis bija arodslimība, saņēma 4208 personas;

* papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar arodslimību – 6008 personas;

* apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību – 1246 personas vidēji mēnesī;

* apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar arodslimību – 65 personas vidēji mēnesī;

* kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību, ja kaitējums darbā nodarīts pirms 1997. gada, – 378 personas vidēji mēnesī.

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra