Liecinieku traģiskajā "Svētes sektas" lietā uz tiesu atved kā noziedznieku
Policisti mēdz skarbi jokot, ka no liecinieka līdz apsūdzētajam ir viens solis. Diemžēl līdzīgu attieksmi izjuta arī Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs Armands Āre, kad viņu gandrīz vai piespiedu kārtā nogādāja uz tiesas sēdi.
“Pagājušā gada 19. decembra rītā ap pulksten deviņiem piezvanīja brālis Kārlis. Uz mūsu dzīvoklī Rīgā ir atnākuši policisti un jautā, kāpēc neesmu mājās, jo viņi ir ieradušies, lai vestu mani uz Jelgavas tiesu!” stāsta Āre. “Nopietni? Par ko? Jo es neesot bijis uz iepriekšējām sēdēm. Nu vai ziniet, pirmkārt, esmu dežūrā, otrkārt, neesmu saņēmis nevienu pavēsti. Pulksten desmitos man jābūt tiesā, neko vairāk policisti nevar paskaidrot.”
Nevienu pavēsti nav saņēmis
Āre mēģināja atcerēties, ko būtu noziedzies, lai viņu piespiedu kārtā vestu uz tiesu, un internetā sameklēja Zemgales rajona tiesas tālruņa numuru. Sekretāre atbildēja, ka viņam jānāk kā lieciniekam, bet neko vairāk nevarēja pateikt. Āre beidza dežūru un taisnā ceļā devās uz tiesas zāli, joprojām nezinot, par ko būs jāliecina.
“Kad uzgaidāmajā telpā ieraudzīju žurnālistu bariņu un dzirdēju sarunas, sapratu, par ko būs runa. Traģiskā mājdzemdību lieta, kurā esmu liecinieks, jo mūsu Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde tur ieradās pēc izsaukuma,” mediķis turpina stāstījumu.
Jelgavā notiek skandalozā tiesas prāva pret Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi
Zemgales rajona tiesā ceturtdien, 19. decembrī, turpināja skatīt Pirmās evaņģēliskās draudzes lietu, kurā par mātes un bērna nonāvēšanu mājdzemdībās vainots ...
Āre ir neizpratnē par vienu: “Esmu nevainīgs liecinieks, kurš bija pirmais ieradies izsaukumā, lai censtos glābt cilvēka dzīvību, un neesmu nekur vainīgs. Bet mani pataisa par lielāko noziedznieku, kurš jāved ar policiju! Pēc šā gadījuma izskatās, ka ar mūsu tiesu sistēmu kaut kas nav īsti kārtībā.”
Esot bijusi nosūtīta pavēste, taču Āre to nav pat redzējis. Lietas materiālos ir norādīts viņa mobilā tālruņa numurs, arī darbavieta ir zināma. “Mani varēja laikus sameklēt, kāpēc man bija jāskrien pa galvu pa kaklu?” brīnās mediķis.
Pirms krietna laika Āre sniedzis liecības policijā: “Zināju, ka kaut kad būs tiesas sēde, un jau ilgāku laiku gaidīju pavēsti, taču neko nesaņēmu,” viņš turpina. “Tiesnese pateica, ka esmu atvests piespiedu kārtā. Paskaidroju, ka esmu atnācis pats, brīvprātīgi. Man esot nosūtīta pavēste uz pirmo tiesas sēdi, kas notika 25. oktobrī, bet es neesmu ieradies. Mani gaidīja arī 25. novembra tiesas sēdē. Taču es nevienu pavēsti neesmu saņēmis!”
Svarīgs liecinieks traģiskā lietā
Āre patiešām ir ļoti svarīgs liecinieks traģiskajā mājdzemdību lietā. Pagājušā gada 14. maijā Jelgavā smagās dzemdībās nomira 21 gadu vecā Līva un jaundzimušais. Dzemdībās klāt bija Līvas vīrs Renārs Jēgermanis, tēvs Valdis Simsons un Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes vadītāja, pravieša Jāņa Dāvida sieva Solvita Dāvida. Šīs trīs personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 137. panta un 141. panta otrās daļas par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības.
Dzemdības noritēja ļoti smagi, taču neviens no klātesošajiem neizsauca mediķus, jo draudzes vadītājs Dāvids aizliedzis vērsties pēc medicīniskās palīdzības, esot jāpaļaujas tikai uz Dievu.
“Kad ieradāmies, konstatējām, ka jaunā sieviete ir mirusi pirms vairākām stundām. Atradām arī mirušu jaundzimušo. Ātro palīdzību bija izsaucis sievietes vīrs,” atceras Āre. Viņu pārsteidza jaunā vīrieša attieksme, kurš nule bija zaudējis sievu un bērnu. “Viņš bija tāds mazliet kavēts, bet pilnīgi bez stresa. Viņš mierīgi stāvēja. Bez asarām. Telpa bija sakopta, tīra, grīda sausa. Nekas neliecināja, ka tur būtu bijušas dzemdības.”
Jelgavā zvanīšanu nepraktizē
Bet kas īsti noticis ar pazudušajām pavēstēm? Zemgales rajona tiesas Jelgavā tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone skaidro, ka pavēsti ieliek aploksnē un sūta kā vienkāršu, neierakstītu vēstuli. Viņa piekrīt, ka vēstule dažādu iemeslu dēļ var noklīst.
Vai lieciniekam nevar piezvanīt un pārliecināties, ka viņš ir saņēmis pavēsti un ieradīsies uz tiesu? “To nepraktizē. Liecinieku ir daudz, vienā lietā var būt vairāk nekā desmit,” atbild Grinšpone.
Šā raksta autore divtūkstošo gadu sākumā bija tiesas piesēdētāja vienā no Rīgas rajona tiesām (tiesu piesēdētāju institūciju likvidēja 2009. gada 1. jūlijā). Reiz skatījām lietu par kautiņu kafejnīcā.
Liecinieku, kurš pirms vairākiem gadiem kafejnīcā bija strādājis par bārmeni, atveda piespiedu kārtā. Policija septiņos no rīta ieradās viņa dzīvoklī Salaspilī, viņš nebija vēl ne ēdis, ne dzēris, ne zobus iztīrījis, un tādu viņu aizveda uz Rīgu un līdz pusdesmitiem noturēja iecirknī, telpā aiz restēm. Liecinieks bija pamatoti sašutis par tik brutālu attieksmi.
Toreiz jautāju tiesnesei, vai lieciniekam nevarēja piezvanīt, lai pārliecinātos, ka viņš atnāks. “Nē, to nedrīkst! Tā būtu liecinieka ietekmēšana pirms tiesas sēdes!” atbildēja tiesnese. Tajā pašā laikā lietas izskatīšanu nereti nākas atlikt, jo nav ieradies kāds no lieciniekiem, bet tiesa pat neiedomājas uzlabot darba organizāciju. Šķiet, gandrīz divdesmit gadu laikā nekas daudz nav mainījies.
Kā jāpiegādā pavēste
Latvijā vienkāršu lietu iztiesāšana ievelkas gadu un ilgāk. Viens no iemesliem – tiesas sēdes atliek liecinieku neierašanās dēļ.
Kriminālprocesa likuma 477. pantā Iztiesāšanas atlikšana teikts: “Ja krimināllietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda uz to izsauktā persona, tiesa pieņem lēmumu par iztiesāšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Atliekot iztiesāšanu, tiesa lemj par neieradušās personas atvešanu uz tiesas sēdi piespiedu kārtā vai par procesuālās sankcijas piemērošanu.”
470. pantā teikts: “Lieciniekam vai ekspertam, kas nav ieradies uz tiesas sēdi neattaisnojoša iemesla dēļ, piemēro šajā likumā noteiktās procesuālās sankcijas. Lieciniekam var piemērot arī piespiedu atvešanu.”
Taču lieciniekam, kā šajā gadījumā Armandam Ārem, nav iespējams pierādīt, ka viņš nav saņēmis pavēsti. Kā atbilstoši likumam ir jānosūta pavēste? Tas rakstīts Kriminālprocesa likuma 331. pantā Pavēstes izsniegšana kārtība pirmstiesas kriminālprocesā.
Pavēsti aicināmai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku. Ja pavēstes piegādātājs nesastop aicināmo personu tās norādītajā adresē, viņš pavēsti izsniedz citam pilngadīgam ģimenes loceklim, kas dzīvo kopā ar aicināmo personu.
Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda, kādās attiecībās viņš ir ar aicināmo personu. Saņēmēja pienākums ir nodot pavēsti aicināmajai personai.
Aicināmās personas prombūtnes gadījumā pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi aicināmā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās. Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.
Neatbilst pasta noteikumiem
Kriminālprocesa likuma 330. pantā rakstīts, ka pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers). Pavēsti var nosūtīt arī uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi.
Taču izrādās, ka Kriminālprocesa likuma 331. panta otrā daļa, kurā teikts, ka pavēsti var izsniegt arī aicināmās personas ģimenes loceklim, neatbilst pasta sūtījumu nogādāšanas noteikumiem! Ierakstītu vēstuli drīkst saņemt tikai pati persona, kas parakstās par saņemšanu.
Ja adresāta nav mājās, pastnieks pastkastītē iemet aicinājumu. Ja ierakstīto vēstuli piecu dienu laikā neizņem, pastnieks raksta atkārtotu aicinājumu. Ja vēstuli neizņem mēneša laikā, pasts to nosūta atpakaļ sūtītājam.
Ja pastnieks ierakstītu vēstuli izsniedz citai personai, tostarp adresāta ģimenes loceklim, pastnieks var zaudēt darbu. Konkrēts gadījums – pastniece ierakstītu vēstuli izsniedza adresātes pilngadīgajam dēlam. Nākamajā dienā māte piezvanīja uz pastu un pasūdzējās, un pastnieci atlaida no darba.
Labā prakse: piezvanīt un pārbaudīt
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa stāsta, ka labā prakse ir pārliecināties, vai liecinieks ir saņēmis pavēsti un ieradīsies uz tiesas sēdi (piemēram, nav saslimis). Tā darbu organizē atsevišķi tiesneši.
“Tiesas sēdes sekretāre vai tiesneša palīgs vairākas dienas pirms sēdes apzvana visus lieciniekus un pārliecinās, ka viņi ieradīsies uz sēdi. Mēdz gadīties, ka ir saslimis kāds no apsūdzētajiem un tiesas sēde nenotiks. Arī tad zvana visiem lieciniekiem un informē, ka uz šo tiesas sēdi nav jānāk, lai cilvēki velti netērē savu laiku. Tā ir labā prakse un cieņa pret cilvēkiem,” saka Mauliņa.
Šo praksi derētu pārņemt visiem tiesnešiem. Mūsdienās gandrīz katram ir mobilais telefons, jebkuru var viegli sazvanīt. Tad lietas varēs iztiesāt ātrāk, nevajadzēs atcelt un pārcelt sēdes.
Vēl viena nianse. Ja liecinieks nevar ierasties objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, ir slims vai atrodas ārzemēs), viņš var uzrakstīt tiesai iesniegumu: “Savas iepriekšējā izmeklēšanā sniegtās liecības uzturu spēkā un lūdzu tās nolasīt tiesas sēdē.” Un viss, lieciniekam uz tiesas sēdi nav jānāk.
Kriminālprocesa likuma 501. pantā ir teikts, kādos gadījumos jebkuras personas agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā. Viens no šiem gadījumiem ir situācija, kad liecības sniedzēja nav klāt tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā. Taču, ja liecinieks nav ieradies un nav uzrakstījis šadu iesniegumu, tad tiesas sēdē viņa liecības nedrīkst nolasīt – ja nu liecinieks pārdomā un liecību maina?
