Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
REUTERS/SCANPIX

Kad pandēmija beigsies, pasaule būs citādāka. Kāda? Prognozes izsaka ekonomisti un eksperti 20

Sabiedrība
4. aprīlī 06:55 2020. gada 4. aprīlī 06:55
  Jauns.lv
Cīņa ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju ne tuvu nav galā, tomēr ekonomisti, politologi un filozofi jau mēģina ieskicēt to pasauli, kādā mēs visi dzīvosim, kad vīruss tiks uzvarēts. Šajās prognozēs ir vienojošs elements – pasauli sagaida ievērojamas izmaiņas ekonomikā, uzņēmējdarbības vidē, starptautiskajās attiecībās, iekšpolitikā, medicīnā, sociālajā jomā un cilvēku uzvedībā.

Eksperti ir vienisprātis arī par to, ka prognozēt nākotni patiešām ir grūti, jo mūsdienu globālā pasaule šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi. Tāpat nenoteiktību rada zināšanu trūkums par pašu vīrusu, tā lipīgumu, transmisijas veidiem, kā arī mirstību, tāpēc ekonomisti ir spiesti izdarīt spriedumus apstākļos, kad ir daudz nezināmo. Un tomēr gan ekonomiskās, gan epidemioloģiskās prognozes, neatkarīgi no tā – ir vai nav tās pamatotas – ar sociālo tīklu starpniecību nonāk līdz teju visiem pasaules iedzīvotājiem. Tas bieži tikai palielina satraukumu un neskaidrību par to, kā uzvedīsies patērētāji un uzņēmēji, vēstī portāls “Meduza”.

Arī valstu vadītāji spiesti pieņemt lēmumus, balstoties uz ļoti aptuvenām prognozēm, tādā veidā radot vēl lielāku nenoteiktību, jo neviens skaidri nezina - veiktās darbības un pasākumi uzlabos vai pasliktinās situāciju, vēsta “Meduza”, norādot uz kādu interesantu apstākli – šobrīd ir krietni vieglāk paredzēt, kas notiks tālākā nākotnē, nevis turpmākajos dažos mēnešos. Ir skaidrs, ka pasaules ekonomika no krīzes atkopsies. Atjaunošanās temps un radītie zaudējumi atkarīgi no tā, cik ātri un par kādu cenu izdosies uzveikt vīrusu.

Vai pēc šīs krīzes sāksies cilvēku izsekošana?

Cīnoties ar vīrusa izplatību, Ķīna lika lietā tehnoloģijas, lai izsekotu savus iedzīvotājus un pārbaudītu, vai tiek ievērota izolēšanās. Pastāv uzskats, ka ar tehnoloģiju palīdzību daudzās provincēs izdevās lokalizēt uzliesmojumu un laikus izsekot inficēto cilvēku kontaktu ķēdei, tādā veidā apturot vīrusa izplatību. Ar vietējo sociālo tīklu palīdzību tika izplatīta lietotne, kas valsts iedzīvotājiem piešķīra krāsu kodus. Zaļais kods nozīmēja, ka cilvēks drīkst izmantot sabiedrisko transportu, doties uz veikaliem un tā tālāk. Dzeltenais kods nozīmēja, ka cilvēks ir apdraudēts, jo viņš varēja būt nonācis kontaktā ar inficēto, tāpēc viņam tika liegta iespēja izmantot sabiedriskos pakalpojumus un bija jādodas nedēļas ilgā karantīnā. Savukārt sarkanais kods paredzēja to, ka karantīnā jābūt divas nedēļas, taču pēc tās beigām bieži vien kods netika nomainīts uz zaļo. Pēc kādiem kritērijiem šie kodi tika mainīti, publiski nav zināms. Skaidrs vien tas, ka par “dzeltenajiem” un “sarkanajiem” šajā laikā kļuva vairāki miljoni ķīniešu.

Līdzīgas sistēmas ieviestas arī krietni demokrātiskākās valstīs. Kā piemēru var izcelt Dienvidkoreju, kura, kā izskatās, spēja izolēt inficēto cilvēku kontaktpersonas, uzraugot bankas karšu darījumus un mobilo maksājumu sistēmas. Privāts uzņēmums radīja “Corona 100m” lietotni, kas analizēja publiski pieejamos datus un identificēja saslimušos. Šo cilvēku atrašanās vieta ar 100 metru precizitāti tika norādīta kartēs. Šo lietotni lejupielādēja vairāk nekā miljons korejiešu. Visi pieminētie pasākumi nāca klāt dienivkorejiešu iedzīvotāju masveida testēšanas taktikai. Cilvēki saņēma atalgojumu par to, ka tika aizskarts viņu privātums – uzvara pār epidēmiju bija ātra, bez ievērojamiem karantīnas un citiem ierobežojošajiem pasākumiem.

Šobrīd daudzas valstis izstrādā dažādus līdzīgus tehniskos risinājumus. “Meduza” vēstī, ka Maskava grasās ieviest Dienvidkorejas un Ķīnas sistēmu elementus. Šobrīd dienaskārtībā arī ir jautājums, vai varasiestādes pārtrauks izmantot šos cilvēku uzraudzīšanas instrumentus pēc pandēmijas. Eksperti šobrīd jau raksta rekomendācijas, kā normalizēt situāciju, atstājot vien tās tehnoloģijas, kuras nerada cilvēktiesību pārkāpumus un aizsargā personas datus, tomēr, visticamāk, būs valdības un uzņēmumi, kuri nevēlēsies no tā atteikties.

Vai cilvēki vairāk sāks uzticēties zinātniekiem?

Pastāv uzskats, ka cīņa ar vīrusu palielinās cilvēku uzticību zinātniekiem un mediķiem. Aptaujas liecina, ka pandēmijas laikā valstu pilsoņi dod priekšroku profesionāļu sniegtajai informācijai, nevis draugu un reliģisko kopienu pārstāvju paustajam. Tomēr ne viss ir tik vienkārši, vēsta “Meduza”. Daudzu valstu iedzīvotāji aizvien bieži nesaprot, kura informācija atbilst patiesībai, bet kura nē. Kad vīruss martā sasniedza Eiropu, cilvēki socioloģiskajās aptaujās krasi pārvērtēja vīrusa bīstamību – gan tā lipīgumu, gan mirstību. Iespējams, ka nepareizu secinājumu izdarīšanu sekmēja zinātniskās un pseidozinātniskās informācijas pārmērība.

Daudzi cilvēki demonstrēja panisku ekonomisko uzvedību – cilvēki ne tikai uzbruka tualetes papīra plauktiem veikalos, bet arī steidza pārdot akcijas.

“Meduza” raksta, ka daudzas valstis pastiprināja savu cīņu pret viltus ziņām, taču šeit rodas jauns bīstams apstāklis – par cīņas upuriem var kļūt tie zinātniskie dati, kas neapmierina kādas valsts valdības. Tiek uzskatīts - tieši tāpēc, ka Ķīnas vara apkaroja Uhaņas provinces ārstu brīdinājumus, laikus neizdevās izprast vīrusa transmisijas veidus, kas traucēja noķert epidēmijas sākumu.

Taču galvenās uzticības problēmas vēl var būt priekšā – tas ir atkarīgs no tā, cik ātri valstis un zinātnieki tiks galā ar pandēmiju.

Jauna kārtība

Eksperti no pasaulē ievērojamās konsultāciju kompānijas “McKinsey” uzskata, ka gadījumā, ja pandēmija ieilgs un atnāks otrais inficēšanās vilnis, iespējams, pasaulē iestāsies iepriekš neiedomājamas prakses, piemēram: reģistrēšanās lidojumam tikai ar sertifikātu, kas apliecina, ka esi brīvs no infekcijas vai ir iegūta imunitāte. Iespējams, ka cilvēki pret šādiem pasākumiem izturēsies ar izpratni, jo nebūs citas izejas un variantu, kā vien jauni un visaptveroši pārvietošanās aizliegumi.

Kas notiks ar ekonomiku?

Eksperti no “McKinsey” izvirza divas prognozes par to, kāda būs pasaule pēc koronavīrusa:

  • Optimistiskā – pēc ļoti straujas lejupslīdes, kas ilgs vienu vai divus ceturkšņus, nāks tikpat strauja atkopšanās;
  • Pesimistiskā – pandēmija uz vairākiem mēnešiem vai pat ceturkšņiem apstādinās pasaules ekonomiku un/vai ietekmēs to ar otro vilni, kas var sākties pēc tam, kad daudzās valstīs tiks samazināti vīrusa izplatības mazināšanai ieviestie drošības pasākumi. Tādā gadījumā krīze, kas pašreiz ir iestājusies, kļūs par pilnvērtīgu finanšu krīzi ar masveida bankrotiem, strukturālu, nevis pagaidu bezdarbu, valstu labklājības un aktīvu iznīcināšanu. Tas var sagraut pasaules ekonomikas struktūru.

Optimistiskais scenārijs

“McKinsey” eksperti paredz, ka šī scenārija gadījumā, ātri uzveicot pandēmiju, sekas varētu būt šādas:

  • Galvenais šī scenārija nosacījums ir tāds, ka lielākā daļa pasaules valstu ar stingras 2-3 mēnešu karantīnas palīdzību uzveiks pandēmiju.
  • Šādā gadījumā Ķīna pirmajā un otrajā ceturksnī zaudēs 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet pēc tam ātri atgūsies un jau rudenī ražošanas apjomi atgriezīsies 2019. gada beigu līmenī. Skatoties kopumā, valsts piedzīvos visai nelielu, mazāk nekā procenta, izaugsmes tempa samazināšanos.
  • ASV tikmēr zaudēs līdz astoņiem procentiem no IKP otrajā ceturksnī, jo tur epidēmija ir plašāka un ekonomika ir vairāk vērsta uz pieprasījumu. Tas būs dziļākais kritums kopš Otrā pasaules kara beigām, kad ekonomikas demilitarizācija izraisīja ievērojamu ražošanas kritumu. Pēc vīrusa uzveikšanas valsti sagaida strauja atkopšanās, 2019. gada ražošanas līmenis tiks sasniegts šī gada beigās, bet gada griezumā ASV ekonomikas izaugsme būs nulles līmenī.
  • Eiropas Savienība cietīs vēl vairāk – otrajā ceturksnī samazinājums sasniegs 10%, bet pirmskrīzes līmeni sasniegs tikai 2021. gada sākumā. Gada griezumā ekonomika saruks par četriem procentiem, kas būs sliktākais rādītājs kopš 2009. gada.
  • Kopumā pasaules ekonomika, kas otrajā ceturksnī piedzīvos teju 5% kritumu, normalizēsies līdz gada beigām. Atveseļošanās ātrums būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks saliktas atpakaļ izjauktās starptautiskās ražošanas ķēdes. Valstis un reģioni, kur stingrie vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi tika ieviesti visātrāk, arī atkopsies ātrāk par tām valstīm, kuras centās glābt ekonomiku, jo "ātrajās valstīs" upuru būs mazāk. Pie šāda secinājuma nonāca ASV Federālās rezervju sistēmas eksperti, kuri pētīja un salīdzināja dažādu valsts štatu un pilsētu atjaunošanos pēc spāņu gripas epidēmijas 1918. gadā.

Šajā attīstības scenārijā izmaiņas dažādās dzīves jomās nebūs tik dziļas un neatgriezeniskas. Atveseļošanās ātrumu var ietekmēt tas, ka dažādas nozares atgūsies nevienmērīgi. Kā rāda pieredze Ķīnā, kur vīrusa pirmais vilnis jau ir pārciests, ilgāk laika būs vajadzīgs, lai atjaunotos tūrisms, aviopārvadājumi, uz eksportu mērķētas nozares, nozares, kuras ietilpst starptautiskajās ražošanas ķēdēs, kā arī pakalpojumi un izklaides, kas paredz masu pulcēšanos un ciešāku cilvēku kontaktu.

Visticamāk, atveseļošanās valstīs līdzināsies “V” burtam – pēc strauja krituma nāks tikpat strauja atveseļošanās. Vai “U” burtam – kāpums būs lēzenāks, jo daudziem uzņēmumiem būs nepieciešams laiks un pūles, lai atjaunotu ražošanas ķēdes un atkal pieņemtu jaunus darbiniekus.

Iespējams, pasaule vairākus mēnešus būs nevienlīdzīga, jo atsevišķas valstis vai reģioni, kuras iedzīvotāji pārlaida vīrusa uzliesmojumu, esot karantīnā, un nesaņēma “kolektīvo imuniāti”, būs spiestas ieviest jaunus īslaicīgus ierobežojumus, kamēr apkārtējā pasaule darbosies kā parasti.

Pesimistiskais scenārijs

Saskaņā ar “McKinsey” ekspertu un citu ekonomistu teikto, ir virkne drūmāku scenāriju, kas sāk šķist arvien ticamāki:

  • Visdrūmākajā variantā visi mēģinājumi apturēt pandēmiju cietīs neveiksmi un valstu valdības nespēs palīdzēt uzņēmumiem un bankām. Daudzi sabruks, kas izraisīs parādu krīzi un likviditātes trūkumu. Banku un uzņēmumu krahs iznīcinās pasaules finanšu sistēmu un ražošanu. Krīze ilgs daudzus mēnešus. Šajā scenārijā kritums un atjaunošanās atgādinās “L” burtu.
  • Mazliet saudzīgākas un ticamākas prognozes liecina, ka otrais epidēmijas vilnis apgrūtinās un paildzinās atkopšanos. Vīrusu neizdosies apturēt, taču pēc tam, kad lielākā pasaules iedzīvotāju daļa vīrusu pārslimos, sāksies strauja ekonomikas atkopšanās.

“McKinsey” eksperti izpētījuši vienu no drūmajiem scenārijiem, saskaņā ar kuru otrais saslimšanas vilnis apgrūtinās ekonomikas atkopšanos un ietekmēs cilvēku ierasto dzīves kārtību:

  • Ķīna būs visiem priekšā, bet ekonomikas atjaunošanās sagaidāma ap 2021. gada vidu.
  • ASV zaudēs vairāk nekā 8% no IKP, bet Eiropas Savienība – teju 10%. 2019. gada līmenis tiks sasniegts tikai 2023. gada beigās.
  • Pateicoties Ķīnas panākumiem pasaule kopumā atkopsies par gadu ātrāk. Jaunattīstības valstīs, no kurām daudzas pēdējās desmitgadēs pārdzīvojušas dziļas krīzes, šī krīze tiks pārciesta vieglāk, bet rietumvalstis piedzīvos kopš Otrā pasaules kara nepieredzētu šoku. Tas var radīt liela izmaiņas pasaulē un cilvēku uzvedībā.

Citi šobrīd lasa

Megana žēlojas: hercogienei Ketrīnai vajag tikai “uzsist knipi”, un visi pilī tūlīt jau skrien 12
Astroloģe nosauc trīs zodiaka zīmes, kurām 5. jūnija Mēness aptumsums nesīs liktenīgas pārmaiņas 3
VIDEO: Ģertrūdes ielas pašā vidū automašīna pēkšņi ielūst bruģī 16
Tēmas: Koronavīruss
Skatīt visus komentārus

Муцениеце рассказала, как Прилучный отреагировал на ее обвинения в рукоприкладстве

Стало известно, как Анджелина Джоли отпраздновала свой 45-й день рождения