"Nāk uz darbu apslimuši, nemazgā rokas aiz slinkuma," Itālijā dzīvojoša latviete pauž sašutumu par tautiešiem, kuri rīkojas bezatbildīgi
foto: Paula Čurkste/LETA
"Pabeidzot šo gaužām garo ierakstu, mana reģiona saslimušo skaits uzkāpis līdz 293, miruši 9. Tie ir cilvēki ar ģimenēm, draugiem un vienlīdzīgām tiesībām dzīvot. Esi atbildīgs. Paliec mājās," raksta latviete.
Sabiedrība

"Nāk uz darbu apslimuši, nemazgā rokas aiz slinkuma," Itālijā dzīvojoša latviete pauž sašutumu par tautiešiem, kuri rīkojas bezatbildīgi

Jauns.lv

Itālijā dzīvojoša latviete sociālajos tīklos publicējusi savas pārdomas par to, kā ar Covid-19 pandēmiju saistītā valstu atbildīgo iestāžu reakcija mainījusies Itālijas un Latvijas gadījumā. Savā vēstījumā sieviete pauž sašutumu par tiem tautiešiem, kuri klaji ignorē atbildīgo dienestu drošības norādījumus un izrāda bezatbildību pret citiem.

"Nāk uz darbu apslimuši, nemazgā rokas aiz slinkum...

Pati Valda šobrīd ir palikusi Itālijā un uzturas savā dzīvesvietā. Pārējos viņa aicina saprast, cik viegli patiesībā ir izpildāms lūgums palikt mājās un cik kritiski svarīgs citiem un sabiedrībai kopumā šāds lēmums vienlaikus var izrādīties.

Portālā “Facebook” latviete raksta:

“Vakar 12:00 lidmašīna no Vīnes uz Rīgu aizlidoja bez manis. Mans, jau nobriedušais plāns atgriezties Latvijā pēc 4 gadu dzīvošanas un strādāšanas Itālijā mazliet pamainījās, paliku aiz pāris atceltiem vilcieniem, aizslēgtām robežām un beigu beigās arī ieslēgta dzīvoklī.

Un labi, ka tā, jo redzot, kā viss izmainījās burtiski nedēļas laikā, esmu priecīga, ka mana reemigrācija tika piebremzēta, veiksmīgi izvairoties no palikšanas kaut kur pa vidu.

Lai nu kā, esmu savās mājās Itālijā un šī brīža izolācija man parit gaužām viegli, jo palikt mājās ir tieši tik vienkārši. Tomēr gribu padalīties ar to, kas notiek šeit Itālijā. Kā jau daudziem, kas pastāvīgi dzīvojuši vai dzīvo ārzemēs, arī man ir iespēja patērēt divas informācijas telpas vienlaicīgi, (t.i. Itālijas un Latvijas) un ir uztraukumu raisoša līdzība cilvēku reakcijās un attieksmēs, tikai ar laika starpību, kas varbūt ir kādas pāris nedēļas.

Es ceru no visas sirds, ka Latvijai nenāksies piedzīvot ne tuvu tās briesmas, kas šobrīd skar Itāliju, bet to visu izšķir cilvēku rīcība, sapratne un līdzjūtība. Te ir lieliska iespēja būt tam gudrajam, kas tomēr mācās no citu kļūdām. Lai gan dzīvoju Itālijas ziemeļos, mans reģions pirms 8 dienām vēl nekvalificējās tajā brīdī aizvien eksistējoša sadalījuma sarkanajai zonai, līdz ar to pirms mazliet vairāk kā nedēļas es salīdzinoši mierīgi pavadīju dienu, krāmējot koferus un gatavojoties braucienam mājās. (14 dienu karantīna atbraucot mājās nemaz nebija diskutējams jautājums).

Covid-19 dēļ arī Latvijā cilvēki pamatīgi iepērkas

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves saistībā ...

Tās pašas dienas vakarā tika oficiāli apstiprināts visu Itāliju kvalificēt kā augsta riska zonu un noteikt karantīnu visā valstī. Diemžēl tikai tajā brīdī tā pa īstam bija skaidrs, kas notiek. Lai gan daudzi drošības pasākumi jau bija spēkā pirms “lockdown” [pilnīga izolācija], mēs te Dienvidtirolē vēl salīdzinoši mierīgi uz šo visu skatījāmies, protams, mazgājām rokas biežāk un cītīgāk un izvairījāmies no pārlieku uzturēšanās pūļos, tomēr tā doma, ka gan jau līdz mums neatnāks, bija arī te, mazliet vairāk kā 200 km no vissmagāk skartā reģiona, jo tas vienkārši ir tāda pseidooptimista dabā - cerēt uz to labāko, bet šajā gadījumā ir fundamentāli svarīgi gatavoties sliktākajam un tikai tad - kaut ko cerēt (vislabāk sēžot mājās).

Lai nu kā, pirms “lockdown” manā reģionā (Populācija ap 521 000) bija vien 16 saslimušie, kas jau raisīja bažas, tomēr šķita, viss tiek kontrolēts. Vakar (vien nedēļu vēlāk) saslimušo skaits bija 244 un diemžēl ir arī pirmie upuri.

Ir skaidrs un vairāk nekā skaidrs, ka šī nav vienkārši pārslimojama slimība. Ļoti daudziem ir nepieciešama hospitalizācija un pietiekami daudziem diemžēl arī intensīvā ārstēšana. Tam visam, protams, vajadzēja būt skaidram daudz ātrāk, un Itālijas valdība un arī iedzīvotāji (es tai skaitā), nereaģēja pietiekami ātri, nenoticēja un negribēja noticēt, ka šis viss nonāks līdz mums. Mans mērķis galīgi nav iebiedēt vai satraukt vairāk, nekā tas ir vajadzīgs, es gluži vienkārši gribu, lai tā apziņa par lietu nopietnību nāk ātrāk, kā tā nāca man pašai.

Es negribu ticēt, ka Latvijā ir arī tik bezatbildīgi cilvēki, bet šodien, pēc sarunas ar ģimeni, man palika pavisam skumji, jo mana ģimene, kas dzīvo un strādā Latvijā, mēģina darīt visu, lai paliktu drošībā un neapdraudētu sevi un citus, saskaras ar kolēģiem, kaimiņiem un paziņām, kas aizvien netic (?), kas nesaredz apdraudējumu sev un apkārtējiem. Neievērojot karantīnu, nākot uz darbu apslimuši, nemazgājot rokas aiz slinkuma (??) un vienkārši ļaujot notikt tam, kam jānotiek (???).

Šī situācija ir tik neapskaužama, jo ir vajadzīgs tikai viens cilvēks, kuram ir vienalga, lai nodarītu pāri tiem, kuru veselības stāvoklis nevar atļauties vienaldzību. Es varbūt kādā ļoti aizmiglotā un dziļi problemātiskā prāta dzīlē varu atrast sapratni, ka var būt vienalga pašam par sevi, bet kā var sadzīvot ar domu, ka tava vienaldzība var būt izšķiroša cilvēkiem tev apkārt?

Pabeidzot šo gaužām garo ierakstu, mana reģiona saslimušo skaits uzkāpis līdz 293, miruši 9. Tie ir cilvēki ar ģimenēm, draugiem un vienlīdzīgām tiesībām dzīvot. Esi atbildīgs. Paliec mājās.”

Tukšās Rīgas ielas 17. martā

2020. gada 17. martā Rīgas ielās manāms neierasts miers. CIlvēku uz ielām praktiski nav, bet ik uz soļa paveras uzraksti, ...

Aktuālā Covid-19 statistika Latvijā

Slimību profilakses un kontroles centrs paziņojis, ka pagājušajā diennaktī konstatētas vēl 11 saslimšanas ar Covid-19.

Tādējādi Latvijā apstiprināts 71 saslimšanas gadījums. Pēdējā diennaktī veikti 604 izmeklējumi. Līdz šim Latvijā kopā veikti 2 144 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19.

Jauns.lv jau ziņoja, ka vakar kādam Salaspils 1. vidusskolas audzēknim ir apstiprināta jaunā koronavīrusa slimība Covid-19, informēja Salaspils novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Balcerbule.

NMPD 18. marta preses brīfings:

Viņa pastāstīja, ka skolēns 9. martā atgriezies no Spānijas un līdz 12. martam apmeklējis skolu. Simptomi skolēnam parādījušies 13. martā, kad klātienes mācības skolā jau bijušas pārtrauktas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ.

Izglītības iestāde ir sazinājusies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), kā arī apziņojusi visu klasesbiedru ģimenes un iesaistītos skolotājus, norādot viņiem uz pašizolācijas un pašnovērošanas nepieciešamību turpmākās 14 dienas.

Valstī izsludināta ārkārtējā situācija

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Tāpat tika pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.
Pārtraukta visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.

Ar 13. martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.

Valdība arī nolēma no 17. marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17. marta ir aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.