“Nav ēdiena un dzeramā, nav sajēgas, ko darīt” aculiecinieki internetā ziņo par reālo situāciju pie Polijas robežas

Par notiekošo savā “Instagram” kontā vakarnakt plaši ziņoja kāds latvietis ar lietotājvārdu “outsidewithalen”.

Puisis atradās Vācijas-Polijas robežpunkta tuvumā un sarunājās ar pārējiem tautiešiem, kuri šobrīd ir spiesti gaidīt.

“Jūtamies abižoti. Polijas abižoti,” klāstīja vīrieši vienā no automašīnām. Abi intervētie atklāja, ka tikko beiguši darbu kā tālbraucēji un šobrīd, ar mantām piekrautu automašīnu mēģina doties mājup.

“Automašīna ir piekrauta ar mūsu mantām, netiekam ne pie ēdiena, ne pie kā cita. Nevaram arī nolaist sēdekļus, lai normāli pagulētu,” stāstīja viens no vīriem.

Kāds vecāks pāris, uzrunāts apgalvoja, ka viņiem gandrīz vai nav tādu pamatlietu kā ēdiens un dzeramais ūdens. To pietikšot, labākajā gadījumā, līdz rītam. Vairākiem aptaujātajiem ēdamā un dzeramā nav vispār.

Kāda sieviete pauda sašutumu un apgalvoja, ka Ārlietu ministrija ir pievīlusi Latvijas iedzīvotājus, solot ceļu mājup. Kā secināms no turpmākajiem “Instagram” īsajiem stāstiem, vairāki uz robežas iestrēgušie pēcāk tikuši cauri, taču situācija robežpunktā joprojām turpinās.

Par notikušo sociālajos tīklos aktīvi ziņojis arī kāds “Facebook” lietotājs vārdā Martin Smit.

Viņa ievietotajos video redzams, kā pie Vācijas-Polijas robežas situācija saasinās – Baltijas valstu iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar notiekošo, bloķē brauktuvi citām automašīnām un iesaistās konfliktos ar to šoferiem un pasažieriem.

Nesaskaņas noved arī pie fiziskiem kontaktiem. Kādā no uzņemtajiem video redzams, kā vairāki vīrieši grūstās, kamēr citi filmē, bet citi – aicina saglabāt mieru.

Pēc fiziskajām sadursmēm notikuma vietā ierodas arī policija. Kā raksta “Facebook” lietotājs – bez maskām. “Poļi brauc, pārējie stāv,” no notikuma vietas piebilst aculiecinieks.

Kad satumsis, notikuma vietā, kā raksta “Facebook” lietotājs, ierodas kāds no Lietuvas vai Polijas valdības pārstāvjiem [video apgalvots, ka “Lietuvas vēstnieks Polijā, vai konsuls”] un sola, ka konvoja vietā paredzēts, ka ceļošana mājup notiks ar prāmja palīdzību:

Pēc jaunās informācijas saņemšanas cilvēki izsaka cerību, ka prāmis, atšķirībā no konvoja, būs īsts.

Jau ziņots, ka šodien uz Ārlietu ministriju sarunai par situāciju, kas koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ radusies Eiropā, uzaicināta Polijas vēstniece Monika Mihališina.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sociālajā medija "Facebook" informēja, ka saistībā ar problēmām uz Vācijas-Polijas robežas ar Latvijas valstspiederīgajiem šodien uz Ārlietu ministriju ir uzaicināta Polijas vēstniece.

"Diemžēl šobrīd nav izdevies rast efektīvu risinājumu, neraugoties uz pūlēm," skaidroja politiķis, piebilstot, ka tiek turpināts strādāt.

Kā ziņots, ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam bija jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrija strādā kopā ar Igauniju un Lietuvu, lai rastu risinājumu Polijas šķērsošanai tranzītā. Rinkēvičs atzina, ka uz Vācijas un Polijas robežas atrodas diezgan daudz ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgo - gan autobusi, gan automašīnas. "Visu dienu esam strādājuši un ceram, ka mums izdosies izveidot iespēju šiem cilvēkiem strauji, neaizkavējoties, šķērsot Poliju. Polijas varasiestādes šo mūsu lūgumu izskata," informēja ministrs.

Līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma no 17. marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17. marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.