Sirmais: "Skolēnu Dziesmu svētku gājiena atcelšana bija viens no nepareizākajiem IZM lēmumiem"
Lēmums šovasar atcelt XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienu bijis viens no nepareizākajiem lēmumiem, ko pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), šodien svētkiem veltītajā konferencē akcentēja diriģents Māris Sirmais.
Diriģenta ieskatā, svētku dalībnieku gājiens bija psiholoģiski nozīmīgs pašiem svētku dalībniekiem, lai aizmirstu iepriekšējās dienas iespaidus.
Jau ziņots, ka Mežaparka estrādē, kad notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Sirmais sacīja, ka daudzi svētku dalībnieki gaidīja šo svētku gājienu, jo daudziem koncerti un piedalīšanās svētku pasākumos jau bija beigušies. "Tā bija neuzticības izteikšana skolotājiem. Iespējams, ka vajadzēja skolotājiem pateikt, ka viņu rokās ir izlemt, vai viņu bērni ies vai neies gājienā," sacīja Sirmais, norādot, ka viņu pārsteigusi arī Rīgas pilsētas izglītības iestāžu rīcība, jo daudzas skolas esot aizliegušas svētku gājienā izmantot skolas atpazīstamības zīmi.
Viņš klāstīja, ka aizvadītajos svētkos mēģinājumi nav bijuši ne garāki, ne arī apjomīgāki par iepriekšējo svētku mēģinājumiem. Šoreiz mēģinājumu skaits pat esot bijis mazāks. Tomēr viņš nenoliedz, ka dalībnieku sagatavotības līmenis esot bijis tik labs, ka varēja būt par vienu mēģinājumu mazāk.
"Dažkārt bērniem nākas ciest tehnisko jautājumu dēļ, proti, tiek regulētas gaismas vai skaņas. Uzskatu, ka profesionāļiem, kas nodrošina tehniku, jāstrādā tā, lai bērniem uz tā rēķina nevajadzētu ciest un viņiem nebūtu jānīkuļo," pauda Sirmais.
Diriģents mudina arī izglītības sistēmu sakārtot tā, lai skolu vadības būtu absolūti ieinteresētas piesaistīt labākos kadrus un personālijas koru, teātra pulciņu, deju kolektīvu un citu radošo nodarbību vadīšanai.
Skatoties uz nākamajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, diriģents rosina programmu veidot tā, lai vismaz viens koncerts būtu veltīts pašiem dalībniekiem. Tas nozīmē, ka dziedātājiem būtu iespēja apmeklēt dejotāju lielkoncertu, bet dejotāji varētu novērtēt koristu sniegumu. Tas dotu iespēju novērtēt, ko citu nozaru vienaudži var izdarīt.
Atskatoties uz svētku noslēguma koncertā piedzīvoto bērnu ģībšanu, Sirmais neizslēdz iespēju, ka tam par pamatu bija arī masu psihoze. "Iespējams, ka ģībšana, kuras ēnā palika paši svētki, skaidrojama ar emocionāli bagātu aizvadītu svētku nedēļu un negulētām naktīm," sacīja Sirmais. No viņa teiktā izriet, ka, strādājot pie nākamajiem svētkiem, jādomā, kā vizuāli neuzkrītoši varētu tikt veikts mediķu darbs.
Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā Mežaparka estrādē teju ikviens varēja redzēt, kā mediķi no estrādēs aizved bērnu, kuram palicis slikti. To visu redzot, nenoliedzami rodas kopējs uztraukums un blakus stāvošajam arī uzreiz šķiet, ka paliek slikti, piebilda diriģents.
Kā ziņots, šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notiek XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem veltīta konference "Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tradīcijas attīstība".
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinājās Rīgā no 6. līdz 12.jūlijam.
