foto: Shutterstock
Latus pret eiro mainīs mūžīgi, bet kā ar citu Eiropas Savienības valstu bijušo valūtu?
Sešu eirozonas valstu banknotes jau pievienojušās vēstures reliktiem, pēc gada tiem pievienosies arī Spānijas pesetas. Latvijas lati centrālās bankas acīs gan solās būt mūžīgi, tāpat kā Vācijas markas (attēlā).
Sabiedrība
2020. gada 4. marts, 04:44

Latus pret eiro mainīs mūžīgi, bet kā ar citu Eiropas Savienības valstu bijušo valūtu?

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

"Latus pret eiro Latvijas Banka mainīs mūžīgi. Bet kā ir ar Itālijas lirām, Francijas frankiem, Vācijas markām un citu eirozonas valstu bijušo nacionālo valūtu? Ja šo valūtu naudaszīmes mēs atrodam kaut kur aizķērušās, vai tās joprojām var samainīt pret eiro," šādu jautājumu žurnālam "Likums un Taisnība" uzdeva lasītājs Oskars.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns skaidro: “Tā ir katras valsts kompetence un individuālā izšķiršanās, kādā veidā organizēt nacionālās valūtas un eiro apmaiņu. Latvijas gadījumā centrālā banka latus pret eiro mainīs bez ierobežojumiem laikā, mūžīgi.

Latvijas Banka nemaina nacionālās valūtas, kas bija apgrozībā citās eirozonas valstīs, un manā rīcībā nav informācijas, ka kāda valsts mainītu citas valsts valūtu. Tas skaidrojams arī ar tehniskām niansēm, jo nacionālās valūtas bija atšķirīgas gan no dizaina, gan parametru un drošības pazīmju viedokļa. Līdz ar to arī vislabāk šo naudu pazīst tieši izcelsmes valstī.”

Ne visās eirozonas valstīs nacionālo valstu valūtu joprojām maina pret eiro. Dažās to joprojām var un arī varēs izdarīt bez maksas, bet tikai šo valstu centrālajās bankās un to filiālēs.

Tikai sešās no 19 eirozonas valstīm to centrālās bankas no apgrozības izņemto nacionālo valūtu – gan monētas, gan banknotes – mainīs mūžīgi: Vācijā (markas), Igaunijā (kronas), Īrijā (mārciņas), Latvijā (latus), Lietuvā (litus) un Austrijā (šiliņus).

Vēl četrās valstīs neierobežoti var apmainīt tikai banknotes, nevis monētas: Beļģijā (frankus), Luksemburgā (frankus), Slovēnijā (kronas), Slovākijā (kronas).

Spānijas pesetas banknotes un monētas mainīs tikai vēl šogad. Portugāles eskudo mainīs līdz 2022. gada 28. februārim, Nīderlandes guldeņu banknotes – līdz 2032. gadam, bet tikai tajos gadījumos, ja tās nav iegūtas komercdarbībā.

Grieķijas drahmām, Francijas frankiem, Itālijas lirām, Kipras mārciņām, Maltas lirām un Somijas markām nu ir tikai suvenīru un numismātiskā vērtība.

Latvijas gadījumā latus pret eiro bez problēmām apmainīs arī ārvalstniekiem, tikai lūgums līdzi uz Latvijas Bankas kasēm paņemt pasi vai ID karti.

Sīkāku informāciju par nacionālo valūtu maiņu pret eiro var gūt Eiropas Centrālās bankas mājaslapā: ecb.europa.eu/euro/exchange (iespējams izvēlēties arī latviešu valodu).

Nav apmainīti lati 123 miljonu eiro vērtībā

Latvijas Bankas dati liecina, ka eirozonas valstu iedzīvotāji cenšas pret eiro apmainīt banknotes, bet monētas patur kā suvenīrus.

Līdz 2019. gada septembra beigām Latvijā no apgrozības bija izņemti 39% lata monētu 28 miljonu latu vērtībā (148 miljoni gab.) un 96% lata banknošu 939 miljonu latu vērtībā (47 miljoni gab.).

2019. gada septembra beigās vēl neapmainīti bija 341,2 miljoni gab. lata monētu (svara izteiksmē 783 tonnas). No monētām visvairāk neapmainīti bija mazo nominālu – 1 un 2 – santīmi (240 miljoni gab.); neapmainīto 1 lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, bija 24,1 miljons gabalu.

No banknotēm neapmainītas visvairāk bija 5 (1,7 miljoni gab.) un 20 (802 000 gab.) latu naudaszīmes. Kopumā neapmainītas bija lata monētas un banknotes 86,5 miljonu latu (123,1 miljons eiro) vērtībā.

Gan citu valstu, gan Latvijas pieredze liecina, ka ārvalstnieku izvestās naudaszīmes (kā suvenīri un tamlīdzīgi) veido vienu no trīs pamata komponentēm neapmainītajai naudai: 1) pazaudētā nauda, galvenokārt sīknauda; 2) ārvalstnieku izvestās naudaszīmes; 3) kolekcijās saglabātās naudaszīmes, Latvijā pamatā īpašā dizaina vienlatnieki.