Latvijas kristīgās baznīcas slēpj patiesos ziedojumu apmērus

Pērnvasar Valsts ieņēmumu dienests (VID) saistībā ar aizdomām par ziedojumu naudas nelikumīgu izmantošanu un pārkāpumiem draudžu grāmatvedības dokumentos veica kratīšanas trīs katoļu dievnamos – Rīgas Sāpju Dievmātes, Ogres un Salaspils baznīcās. Rezultātā no draudzes kasēm tika izņemti ap 36 000 eiro, kas nu pēc prokuratūras lēmuma ticīgajiem pamazām tiek atdoti. Kratīšanas sacēla veselu viedokļu vētru – VID teicās, ka reliģiskām organizācijām jāveic tās pašas finanšu uzskaites un nodokļu politikas prasības, kā visiem pārējiem. Savukārt baznīcu pārstāvji teicās, ka ticīgo kopienām vajadzētu piemērot citas prasības un atvieglojumus, jo tām esot cita izpratne par materiālajām vērtībām un daudzas draudzes nevarot algot profesionālus grāmatvežus, jo tām ienākumi esot gaužām niecīgi.

Finanšu mahinācijas un nodokļu kontroles

VID kratīšanu viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka kāds kapelāns pirms pieciem gadiem par draudzes līdzekļiem pirkto automašīnu bija reģistrējis uz sava vārda, nevis to noformējis kā baznīcas īpašumu. Katoļu baznīca taisnojās, ka tas jau nekāds lielais pārkāpums neesot, jo auto tik un tā tiek izmantots baznīcas un garīdzniecības vajadzībām. Tomēr nesmukums bija pamatīgs un to arī atzina pati baznīca, kas no priestera amata Salaspils draudzē atstādināja Gaiti Dubultu (arī kapelānu) un norīkoja citā kalpošanā Jelgavas diecēzes bīskapa Edvarda Pavlovska vadībā Dobelē. To apliecināja ieraksts baznīcas oficiālajā mājaslapā: „Ņemot vērā radušos situāciju saistībā ar VID veiktajām procesuālām darbībām Salaspils un Baldones draudzē, kā arī saistībā ar veselības stāvokli, priesteris Gaitis Dubults tiek atcelts no prāvesta pienākumu pildīšanas un nozīmēts veikt priesterisko kalpojumu Jelgavas diecēzē”.

Savukārt nav dzirdēts, ka likumsargi būtu kādu baznīcas pārstāvi saukuši pie atbildības par finanšu noziegumiem. Ogres draudzes prāvests Konstantīns Bojārs draudzes „Facebook” kontā pat ierakstīja, ka prokuratūra uzdevusi tiesai atdot atpakaļ Ogres ticīgajiem savulaik VID no baznīcas seifiem izņemtos 15 300 eiro.

Pārskatīs prasības draudzēm

Baznīcas naudas lietas nomaļus neatstāja arī politiķus. Pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna ierosmes tika sasaukta īpaša Garīgo lietu padomes sēde, jo ministrs uzsvēra, ka draudžu atskaitīšanās par tēriņiem ir jāvienkāršo, un pārmeta Ieņēmumu dienestam stingro kontroli, kam neesot pamata. Padome, ko vada ministru prezidents un kurā bez tieslietu ministra ir arī visu Latvijas lielāko reliģisko organizāciju vadītāji jeb bīskapi, nolēma, ka ir jāvienkāršo finanšu atskaites sistēma reliģiskajām organizācijām. 

Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa Jauns.lv informēja: „Pēc Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēdes 2019. gada 30. jūlijā tika panākta vienošanās ar reliģiskajām savienībām (baznīcām), VID, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju par to, ka savstarpēji sadarbojoties tiks izstrādāti metodiskie norādījumi par grāmatvedības kārtošanu reliģiskajās organizācijās. Minētais darbs ir uzsākts 2019. gada nogalē un ir sagaidāms, ka drīzumā šis metodiskais materiāls arī tiks pabeigts un publicēts”.

Visdrīzāk paredzams, ka turpmāk reliģiskajām organizācijām būs atvieglotas (vienkāršotas) prasības grāmatvedības un ziedojumu uzskaitē, kas tām ļaus brīvāk rīkoties ar ziedojumu naudu un vairs netiks prasīta strikta tās izcelsmes pierādīšana. Kaut gan jāsaka, ka arī līdz šim baznīcu kontrole no finanšu uzraugiem bija visnotaļ vārga, precīzāk – tā pat nebija nekāda. Pērn VID veicis tikai divas pārbaudes reliģiskajās organizācijās jeb draudzēs, kuru kopskaits valstī ir teju 2000.

Un, kad kontrole tiek veikta, arī atklājas dažādi pārkāpumi. Piemēram, pērn Zemgales rajona tiesā Ogrē uz apsūdzēto sola bija jāsēžas bijušajam Lielvārdes luterāņu draudzes priekšniekam Jurim Reihleram, kuru apsūdzēja par to, ka vairāku gadu garumā, pārdodot draudzes nekustamos īpašumus, viņš izkrāpis 284 574 eiro, daļu no tiem pārskaitot uz saviem privātiem kontiem. Tiesa gan nevarēja notikt, jo Reihlers pagājušā gada nogalē nomira.

Par iespējamajām mahinācijām un ziedojumu naudas nepārskatāmu izmantošanu baznīcu vidē informācijas tikpat kā nav, kaut gan, pēc visa spriežot, par reliģisko organizāciju pelēko kasi varam runāt visnotaļ pārliecinoši. Protams, ir simtiem draudžu un tūkstošiem ticīgo, kuri skrupulozi ievēro visus finanšu un nodokļu priekšrakstus, pedantiski veic grāmatvedības ierakstus, bet savas darvas karotes arī ir.

Puseiro mēnesī no katra ticīgā

Par to liecina, kaut vai elementāri matemātiski aprēķini, kas liecina, ka ar uzskaiti nav kaut kas kārtībā. Dati par pērno gadu vēl nav apkopoti, bet varam aplūkot atskaites par 2018. gadu.

Valstī reģistrētas 1185 reliģiskās organizācijas/draudzes un gada laikā tās ziedojumos un dāvinājumos saņēma 19,56 miljonus eiro, no kuriem anonīmi bija 8,819 miljoni eiro (pārējā nauda bija no juridiskām personām: no Latvijas - 4,48 miljoni eiro, no ārvalstīm - 3,798 miljoni eiro, vai arī dāvinājumi no personām, kuras savu identitāti neslēpa). Savukārt reliģiskās organizācijas apgalvo, ka valstī pie reliģiskajām kopienām pieder 1,25 miljoni ticīgo (visvairāk pie luterāņu draudzēm (kopumā 299), katoļu (272) un pareizticīgo (127) draudzēm).

Ņemot vērā šos ciparus, iznāk, ka katrs ticīgais kopīgajā kolektē iemet tikai ap 50 centiem mēnesī. Tomēr jāuzsver tas, ka daudzās draudzēs ir noteikti obligāti brīvprātīgie gada ziedojumi pat vairāku desmito eiro apmērā, ka pie ziedojumiem tiek pieskatīta arī maksa par garīdznieku vadītajām kristībām, laulībām un bērēm, kas bieži vien ir vairāk nekā 100 eiro par vienu svētdarbību, ka daudzos dievkalpojumos ziedojumi tiek vākti lielos spaiņos vai pamatīgās kastēs (piemēram, „Jaunās paaudzes” dievkalpojumos vai 15. augustā Aglonā), Jāpieņem, ka šajā ziņā skaitļi ir „aiz matiem pievilkti”, vai nu noklusējot patieso ticīgo skaitu vai ziedojumu apmēru.

Ne visi ziedojumi tiek iegrāmatoti

Cik dievkalpojumu gada laikā notiek Latvijā, nav aprēķināts. Bet, ja pieņemam, ka katra draudze uz sanāksmi pulcējas vismaz reizi nedēļā (dažas mazās lauku draudzes gan dievkalpojumus notur tikai reizi mēnesī, bet lielajās pilsētu draudzes tie notiek pat vairākas reizes dienā), tad sanāk, ka ikgadu Latvijā mazākais notiek 60 000 dievkalpojumu. No tā izriet, ka katrā dievkalpojumā tiek ziedoti ap 145 eiro.

Ja ņem vērā, ka draudzei ir gan jāremontē un jāuztur baznīcas, gan jāmaksā alga mācītājam un citiem baznīcas darbiniekiem, ka tās veic arī labdarības akcijas, palīdz grūtdieņiem, šī summa nav liela. Tomēr viens gan varētu būt skaidrs – ne visi ziedojumi tiek iegrāmatoti.

Te, protams, jāpiezīmē, ka ziedojumi un dāvinājumi nav vienīgie baznīcas ieņēmumi. Tās saņem arī valsts un pašvaldību finansējumu, gan arī ienākumus par savu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Piemēram, lauku draudzes iznomā savā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes, bet pilsētu draudzes – apsaimnieko un izīrē savus nekustamo īpašumus: dzīvokļus draudzes mājās vai veikalus šo ēku pirmajos stāvos. Tāpat draudzes saņem līdzfinansējumu no valsts vai pašvaldības vēsturisko kultūras pieminekļu uzturēšanai. Daļa garīdznieku saņem algu no valsts par kalpošanu kapelānu dienestā armijā vai slimnīcās un tamlīdzīgi. Tai pašā laikā ir draudzes, pārsvarā lauku apvidos. kas knapi ko galus var savilkt kopā. Atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem baznīcā brīžiem pat ir krasāka nekā laicīgajā sabiedrībā.

Baznīcas izvairās atklāti runāt par saviem ienākumiem un izdevumiem. Tā ir tabu tēma. Neskaitāmajās reliģisko organizāciju mājaslapās varam atrast sprediķu blāķus un morālas pamācības, aicinājumus uz reliģiskajiem pasākumiem, bet ne informāciju par naudas lietām, vēl jo mazāk konkrētu atskaiti par ziedojumu apmēru un to izlietojumu.

Par 1300 eiro mēnesī maksā algas un uztur baznīcu ēkas
Tā kā lielākoties draudžu pārstāvji apgalvo, ka tās var pastāvēt tikai un vienīgi no ziedojumiem, tad visām ticīgo kopienām par 19, 56 miljoniem eiro gadā bija jāuztur 1032 dievnami un jāalgo 1151 garīdznieks.

Vienai draudzei vidēji gadā no ziedojumiem „iznāk” 16 506 eiro, tas ir mazliet vairāk nekā 1300 eiro mēnesī, par kuriem jāalgo ne tikai mācītājs, bet arī citi darbinieki (ērģelnieks, apkopēja) un jāuztur dievnams. Tāpat arī jāveic regulārie maksājumi konfesijas virsvadībai (luterāņu draudzēs apmēram 10% no ienākumiem tiek pārskaitīti Baznīcas Virsvaldei, katoļu draudzēs vismaz reizi gadā tiek vākta kolekte, kurā iekasētais tiek nosūtīts Vatikānam). Ja garīdzniekam maksā tikai minimālo algu, tad darba devējam izdevumi ar visiem nodokļiem ir 533,95 eiro.

Jāuztur arī sakrālās celtnes. Te gan jāpiebilst, ka reliģiskās organizācijas ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa, bet tik un tā dievnami, kas nemaz nav tik mazas ēkas, prasa pamatīgus uzturēšanas izdevumus un arī noformējumu. Tāpat ir draudzes, kas savam mācītājam (visvairāk katoļu) nodrošina pilnu pansiju. Vārdu sakot – izdevumi izdevumu galā... Aprēķinot visus izdevumus, nekād lielā peļņa nevarētu būt. Tomēr jāteic, ka visu to par nieka 1300 eiro mēnesī nevar izdarīt.

Mazās lauku draudzes priecājas par pārdesmit eiro mēneša budžetu, bet lielajās draudzēs mēneša apgrozījums rēķināms tūkstošos. Jauns.lv turpinās vētīt baznīcu kases un turpmāk uzklausīs, ko par to saka paši garīdznieki.