Āris Dzērvāns: Jāattīsta sabiedrības un valsts pārvaldes spēja strādāt digitālajā vidē

E-adrese - solis ceļā uz dokumentu apriti bez papīra izmantošanas

Pērn pilnvērtīgi sāka darboties vienotā digitālā pastkastīte jeb e-adrese, kas ir viens no valsts piedāvātajiem digitālajiem risinājumiem elektroniskai saziņai un dažādu dzīves situāciju risināšanai attālināti.

E-adresi jau pašlaik izmanto visas valsts un pašvaldību iestādes. Šis risinājums ir devis iespēju būtiski samazināt papīra apriti valsts pārvaldē. Papīra lietošana dokumentu sagatavošanai publiskajā sektorā ir mazinājusies, jo viss notiek digitāli. Atsevišķās iestādēs pat 90% dokumentu tiek sagatavoti elektroniski. Uz to jātiecas arī pārējā sabiedrībā, tai skaitā uzņēmējiem - proti, dokumentu izstrādi, apriti un glabāšanu veikt elektroniski.

Pašlaik e-adreses lietošanai ikviens var pieteikties brīvprātīgi, un es noteikti aicinu visus šo iespēju izmantot. Šobrīd e-adreses platforma ļauj ikvienam optimizēt saziņu ar valsts sektoru - ziņojumus iespējams ne tikai nosūtīt un saņemt no iestādēm, bet nepieciešamības gadījumā pārsūtīt tālāk citām iestādēm vai turpināt saziņu, atbildot uz iestādes ziņojumu. Turklāt e-adreses lietotājs nepieciešamības gadījumā var atļaut, lai viņa tuvinieks vai uzņēmuma gadījumā - uzņēmuma darbinieks var piekļūt e-adresei. Tas ir īpaši ērti uzņēmumiem, kuros ziņojumus iestādēm sūta nevis valdes locekļi, bet gan darbinieki, piemēram, lietveži vai biroja administratori.

Ko darīsim nākotnē?

Kā jau minēju - pašlaik e-adreses platformas pamatuzdevums ir visu iesaistīto pušu saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, domājot par platformas attīstību, analizējam iespējas atvērt e-adreses platformu arī saziņai privātpersonu starpā.

Tiesa, kāds būs izpildījums - par to ir pāragri runāt, jo ir virkne variantu. Piemēram, var veidot decentralizētu risinājumu un ļaut komersantiem veidot savas e-adreses platformas, tad šīs platformas tiek integrētas un darbojas kopā. Varam atvērt e-adreses platformu, lai uzņēmēji var saņemt pamata funkcionalitāti un likt klāt sev nepieciešamos papildinājumus. Ar laiku tā pat varētu tikt integrēta kā dokumentu vadības sistēma maziem uzņēmumiem. Proti - maziem uzņēmumiem nav racionāli veidot savu dokumentu vadības sistēmu, bet e-adrese varētu būt integrēta platforma viņu biznesa procesos un nodrošināt vadības sistēmas funkcionalitāti. Scenāriji ir dažādi. Vēl ir pāragri spriest, kuru ceļu izvēlēsimies.

Ministrija no savas puses noteikti sistēmu vērs "uz āru" gan funkcionālajā griezumā, gan platformas griezumā, nodrošinot e-adresi kā bāzes platformu, kurai var pieslēgties klāt un papildināt ar saviem pakalpojumiem.

Ir valstis Eiropā, kur šāda digitālā saziņa ar valsti ir obligāta. Latvijā pašlaik esam izvēlējušies brīvprātības principu, tomēr jāapzinās, ka vismaz juridiskajām personām ar laiku e-adreses lietošana būs obligāta. Tiesa, līdz tam laikam vēl jāatrisina daži paralēli jautājumi.

Valsts pakalpojumi - pieejami ikvienam

Mums jāsaprot, ka ir izaugusi vesela paaudze, kuras ikdiena "paiet" telefonā. Šiem - digitālās paaudzes cilvēkiem, ir jābūt iespējai, izmantojot sev ierasto saziņas veidu - viedierīces, iegūt informāciju par sev nepieciešamajiem pakalpojumiem un tos turpat arī saņemt.

Savukārt tiem, kas tehnoloģijas izmanto mazāk, ir jābūt iespējai jebkuru pakalpojumu saņemt sev ērtā vietā un laikā. Piemēram - tuvākajā bibliotēkā, valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā vai vienkārši brīvas pieejas datoru punktā. Ir svarīgi, lai šajos punktos blakus būtu zinoši cilvēki, kas var sniegt padomu un palīdzēt e-pakalpojumu saņemšanā. Programmas "Mana Latvija. Dari digitāli!" laikā apmācām 6000 cilvēkus visā Latvijā, kuri kļūst par digitālajiem aģentiem un ir gatavi būt šie palīgi, konsultanti un, ja nepieciešams, ar pastarpinātas autorizācijas starpniecību pieteikt pakalpojumu klienta vārdā.

Domājot par e-pakalpojumu attīstību, proaktivitāte noteikti ir tas virziens, kurā mums jādodas. Proti, iedzīvotājam nav jāzina, kādi pakalpojumi viņam pienākas konkrētā dzīves situācijā, bet par to laikus saņem informāciju no attiecīgās iestādes. Piemēram, ja ģimenē piedzimis bērns, tad nevis jāaizpilda septiņi iesniegumi, bet gan iestādes atsūtītā paziņojumā jāatzīmē, kurš no vecākiem saņems pabalstu. Pārējais notiek bez tiešas cilvēka iesaistes.

Šeit var aktīvi izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, lai spētu izsecināt dzīves situāciju un proaktīvi piedāvāt vienu vai otru pakalpojumu. Te, protams, jāspēj tikt galā arī ar privātuma jautājumiem - vai es ļaušu mākslīgajam sev "sekot" un piekrītu šādā veidā saņemt pakalpojumus, vai arī es nepiekrītu, attiecīgi neiesaistos šajā procesā un visu daru pats.