Veselības ministrijai mudina pārskatīt vienotas sociālās iemaksas ieviešanu patentmaksu veicējiem

Patlaban VM virza grozījumus, kuri noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu darbinieki, patentmaksu veicēji un autoratlīdzību saņēmēji, kā arī sezonālie lauksaimnieki no atalgojuma veiks maksājumus 1% apmērā, kuri tiktu novirzīti veselības aprūpes finansēšanai.

Lai gan ekspertam nebija konceptuālu iebildumu pret ieceri, viņš tomēr ir mudinājis VM pārskatīt kārtību, kādā šo samaksu piemēro patentmaksu veicējiem. "Jautājums ir par nodokļa objektu un nodokli," teica Leiškalns.

Viņaprāt, papildus 1% palielinājums jāpielāgo nevis pašai patentmaksai, bet gan personas ienākumiem. Tāpēc LDDK piedāvāja ieviest fiksētu maksājumu no minimālās algas bāzes.

VM informācija liecina, ka, piemērojot 1% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5442 fiziskajām personām, kas ir patentmaksu veicējiem veselības aprūpei 2021.gadā budžets pieaugtu par 11 163 eiro. VM paredz, ka arī turpmākajos gados no šīs grupas tiktu iegūti 11 163 eiro.

Leiškalns pavēstīja, ka ieceri vērtē pozitīvi un jau iepriekš ir mudinājis ministriju virzīt šādus grozījumus. Pēc viņa stāstītā, Latvijā patlaban ir viens no augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropā - tie ir aptuveni 40%, kamēr vidēji Eiropā pacientu tā saucamais "ārpus kabatas maksājums" jeb līdzmaksājums par kompensētiem medicīnas pakalpojumiem ir aptuveni 20%, skaidroja Leiškalns. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas mudinājumiem, viņš teica, ka Latvijai būtu jāvirzās uz pacientu līdzmaksājumu samazināšanu. Pēc eksperta stāstītā, šāda iecere kalpotu arī visas sabiedrības labuma veicināšanai.

Savukārt Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas pārstāvis Jānis Siliņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka sabiedriskajā apspriedē asociācijai nebija nekādu iebildumu saistībā ar pašu ieceri, bet ieteikumi primāri izteikti par to, kā no nodokļa iegūtie līdzekļi, proti, 17,5 miljoni eiro 2022.gadā, tiks izmantoti.

No 2021.gada VM paredz šādā veidā iegūt papildus 17,5 miljonus eiro ik gadu, kuri tiktu novirzīti dažādu valsts kompensētu pakalpojumu apmaksai, tostarp arī 2,73 miljoni eiro kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai un 4,92 miljoni eiro neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana.

Jau ziņots, ka VM pārstāve Anna Strapcāne iepriekš klāstīja, ka sabiedriskajā apspriedē par vienotas sociālās iemaksas likmes piemērošanu neizskanēja būtiski konceptuālie iebildumi.

Līdz 27.janvārim iedzīvotājiem bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus par šo VM iniciatīvu, savukārt turpmākās divas nedēļas VM apkopos saņemtos priekšlikumus. Pēc minētā termiņa VM publicēs priekšlikumus savā mājaslapā, norādīja Strapcāne.

Šobrīd darba ņēmēji, kuri maksā sociālās iemaksas, sniedz lielāku artavu veselības aprūpes nodrošināšanā, jo 1% no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Vienlaikus ir virkne darba ņēmēju, par kuriem saistībā ar nodarbinātības formu tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kuriem netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei - autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, mikrouzņemuma darbinieki, sezonas laukstrādnieki un pašnodarbinātie, uzsver VM.

Tagad VM ir izstrādājusi normatīvo aktu grozījumu projektu, lai viena procentpunkta sociālā iemaksu likmi veselības aprūpei tiktu attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.

Tāpat vēstīts, ka, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu.

Vienlaikus tika dots uzdevums sniegt priekšlikumu ilgtspējīgai sistēmai, ko ieviest vienlaikus ar izmaiņām nodokļu politikā no 2021.gada.