Sniega skulptors Zigmunds ziemu atrod Itālijā

Festivāls noritēja Iničenā Dienvidtirolē Itālijas ziemeļos, un Zigmunds radīja dvēselisku darbu "Palīdzīga ķepa", piepalīdzot meitai Ilzei Ievai Vilnei un producentei Ivetai Kaminskai.

Sāka jau studiju laikā

“Es vairs neatceros, kad bērnībā uzcēlu pirmo sniegavīru, jo tas bija vairāk nekā pirms 50 gadiem. Tas gan noteikti bijis ar vecākiem kopā manās dzimtajās Cēsīs, varbūt Jāņmuižā,” smej Zigmunds.

Mākslinieks sniega, ledus un smilšu skulptūru veidošanā sācis darboties jau 80. gados vēl studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā, kad ierosmi deva grāmata "Fantastiskā arhitektūra".
“Tolaik nebija interneta un pamācības nekur nevarēja atrast. No bildēm skatījāmies un veidojām,” atceras skulptors. 1996. gadā viņš kopā ar Liepājas mākslinieku Andri Garokalnu piedalījās sniega figūru festivālā Norvēģijā un kopš tā laika līdzīgos pasākumos bijis vairāk nekā 20 valstīs.

Pēdējo vārdu saka daba

Protams, šie mākslas darbi nav ilgmūžīgi, sniegs un ledus izkūst, smiltis aizpūš vējš, aizskalo ūdens. “Tāds tas mākslas veids ir.

Tāpat kā performances vai instalācijas, šīs skulptūras ir īslaicīgas. Ko tur žēlot! Tagad jau dzīves ritms ir cits. Sezonas mākslas pazinēji zina, ka jānāk skatīties tieši tapšanu. Pēc tam ir nākamais process: ko daba – lielākais mākslinieks – izdara ar šo veidojumu. Harmoniski atkal aiziet līdz nulles ciklam,” savā redzējumā dalās Zigmunds.

Skices dzimst prātā, bieži vien, kad viņš brauc ar auto un izdomā, kādas absurdas situācijas dzīvē var būt. Zigmundam patīkot parodiju veida darbi vai dvēseliski veidojumi, tāds tapis arī Itālijā, lai apmeklētājiem nevajadzētu nekādus skaidrojumus.

Itālijā īsta ziema

Itālijā bijis saulains laiks un vienlaikus ļoti normāla ziema – pieci līdz septiņi grādi virs nulles. Saules pusē sniegs nokusis, zaļa zālīte, bet ēnas pusē sniegs.

“Mēs gan darbojāmies ar mākslīgi ražoto sniegu, kuram bija ļoti laba kvalitāte. Šoreiz bija grūtāk veidot – ļoti blīva sagatave, un roka sāpēja,” šis mākslas veids ir fiziski smags, atzīst Zigmunds. “Ar piedāvāto sniegu gan varēja izvērsties ar fantāziju.  Mākslīgais sniegs ir viendabīgāks, graudaināks un skulptūrai labāks nekā īstais sniegs,” skaidro mākslinieks.

Skulptori bija no ASV, Vācijas, Austrijas, Nīderlandes, Ķīnas, paši itālieši. “Man patika, ka divas vietas desmitniekā atstāja studentiem no mākslas koledžām, no Austrijas un Itālijas. Tas ir tālredzīgi – jaunos gados darboties kopā ar pieredzējušiem māksliniekiem, un to es cenšos ieviest arī Latvijā ar festivālu "Zelta smilšu grauds". Ideju senāk noskatīju no festivāla Francijā,” stāsta Zigmunds.

No nupat notikušā festivāla viņš uzslavē ķīniešus, kuri ir ļoti labi skulptori. Studentiem bijušas ļoti labas komandas – lai piedalītos, pašiem skolās bijis ļoti nopietns konkurss.

Ja būs sniegs, būs skulptūras

Kad nav sniega un ledus, Zigmunds rada smilšu skulptūras, māca to darīt skolniekiem. "Zelta smilšu grauds" šogad norisināsies 25. reizi, šoreiz Salacgrīvā. Sākās viss Pāvilostā, kur Zigmunds ilgus gadus bija mākslas skolas direktors. Katru gadu festivālā ir kas jauns, ko viņš kā galvenais organizators cenšas ieviest.

Tagadējie laikapstākļi Zigmundu, protams, nepriecē – drūmi, jo trūkst sniega. Ja tomēr kārtīgi uzsnigs, viņš sola kopā ar saviem skolniekiem no Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolas atkal, jau trešo gadu, veidot mazo sniega figūru parku.