Grāmatu namā „Valters un Rapa” skatāma Aivja Pīzeļa gleznu izstāde

Mākslinieks 2009. gadā pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas izglītības programmu, bet 2013. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē ieguvis mākslas bakalaura grāds, bet vēlāk arī humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Kopš 2007. gada viņš aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un rīkojis personālizstādes - dzimtajos Preiļos, Rēzeknē, Daugavpilī, Līvānos, Jēkabpilī, Varakļānos un Rīgā. Šī nav pirmā mākslinieka izstāde „Valterā un Rapā”, tādas jau bijušas vairākas.

Daba ir tas neizsīkstošais enerģijas avots, no kā mākslinieks Aivis Pīzelis smeļas jaunas idejas un iedvesmu. Pavasaris jaunajam māksliniekam šķiet viskrāšņākais gadalaiks. Tā ir krāsu, smaržu un ritmu eksplozija! Viss tik ātri mainās, visu gribas tvert un gleznot. Ekspresīvi, ātri un baudkāri. Daba ir dabiska, bet māksla ir mākslīga, tomēr tas, kas tiek iekodēts ar krāsu triepienu un attiecību palīdzību, ir patiess neskatoties ne uz ko. Viņa gleznas vēstī par konkrētā brīža pārdzīvojumiem, jo autors uzskata, ka gleznošana ir atdošanās iekšējām izjūtām. Un prāts reizēm ir tas, kas traucē saskatīt būtisko. Ir svarīgi, lai krāsas mirdz, kliedz un neizdziest ikdienas saspringtajā sistēmā. Jo ir sajūtas un vērtības, kas stāv pāri visam. Kā gailis vistu barā. Mākslinieks saka: „Atkal un atkal es atgriežos pie dabas - gluži kā pie sen pazīstamām vietām vai personām, kurus gribas apciemot vēl un vēl”.

Viņš paudis: „Pavisam droši var teikt, ka es jūtos ainavu žanram piederīgs un atradis tajā pats sevi. Tas gan nenozīmē, ka, uzsākot katru gleznu, es vienmēr viegli nokļūstu pie galarezultāta, kas mani apmierinātu. Ik palaikam rodas kādas problēmas, kas liek apdomāt procesu - ne tik daudz tehnisko, bet gan saturiski estētisko. Jo nevar taču gleznot vienkārši skaistuma pēc, kas glābtu šo pasauli. Gribas, lai gleznošanas laikā dzimtu kas neapvaldīts un īsts, tāds, kas nebūtu vadāms ar saprātu.

Vienkāršās lietas un parādības, kas ikdienā ir ap mums. Krāsas spēks ikdienišķajam ļauj kļūt  par augstākas patiesības  paudēju. Māksla ir ne jau acīmredzami skaisto pārvērst mākslas darbā, bet gan no nekā prast saskatīt un radīt brīnumu”.