Izmeklējot “būvnieku lietu”, vēršas pret “Moduls Engineering”
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) aizvadītā gada 30.decembrī prokuratūrai lūgusi turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret būvuzņēmumu “Moduls Engineering” (iepriekš - “Moduls-Rīga”), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Iespējamie pārkāpumi notikuši laikā, kad uzņēmuma līdzīpašnieks un viens no valdes locekļiem, kā arī valdes priekšsēdētājs bija nu jau vairākos kriminālprocesos ierautais Māris Martinsons.
Izmeklētāju ieskatos, nodarīto zaudējumu summa ir aptuveni 100 000 eiro, kas veidojusies 2013.gadā, darījumos ar divām firmām – “Baltijas Būvkompānija” un “Baltijas tranzīta kompānija”. Šo abu firmu vārdi atrodami arī publiskotos tiesas spriedumos, kur secināts, ka ar to palīdzību, slēdzot līgumus par faktiski nenotikušiem darījumiem, vairāki uzņēmumi izvairījušies no nodokļu nomaksas.
“MN Holding” Mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam norāda, ka “Moduls Engineering” holdinga īpašumā nonāca 2015.gada beigās un iepriekšējie īpašnieki nav informējuši par iespējamiem pārkāpumiem, un viedokli par darījumiem viņi varēs sniegt tikai pēc iepazīšanās ar VID apkopoto informāciju, vienlaikus uzsverot nepieciešamību godprātīgi izturēties pret nodokļu nomaksu.
“(..) Tādēļ, lai gan AS “MN Holding” pēc būtības nebūtu jānes nekāda mantiskā atbildība par konkrētā uzņēmuma iepriekšējo īpašnieku pieļautajiem pārkāpumiem 2013.gadā, ja būs pamats uzskatīt, ka norādītajā periodā uzņēmums ir veicis tikai daļēju nodokļu nomaksu, vērsīsimies VID, lai meklētu atbilstošāko konkrētās situācijas risinājumu un/vai vienotos par nodokļu parāda samaksas kārtību,” norāda a/s “MN Holding” Mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo.
“de facto” iepriekš vēstīja, ka “Moduls Engineering” tagad pastarpināti pieder bijušā līdzīpašnieka Māra Martinsona senu paziņu - Ņikuļinu ģimenei. Bet laikaposmā, kurā VID ieskatos radušies nenomaksātie nodokļi, Martinsons bija arī uzņēmuma amatpersona: valdes loceklis un priekšsēdētājs. Tagad Martinsons notikušo pēc būtības nekomentē: “Par šādu “Moduls Engineering” lietas virzību es uzzināju no Jums, tāpēc nevaru neko komentēt. Nav man zināmi nekādi faktiskie apstākļi saistībā ar šo jautājumu.”
Jau pavisam drīz – tuvākā pusgada laikā prokuratūrai paredzēts nodot pret vēl četriem uzņēmumiem sāktos procesus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. “de facto” zināms, ka šie uzņēmumi ir “Lucidus” jeb bijušais “Moduls Interjers”, “Velve”, Volts-1” un “Evopipes”. Kopējie zaudējumi aplēsti vairāk nekā pusotra miljona eiro apmērā. VID izmeklēšana ir par laika posmu starp 2012. un 14. gadu. Tolaik Martinsons bijis vairāku minēto uzņēmumu valdē: “Moduls Rīga”, “Moduls Interjers”, “Evopipes”, kā arī tieši vai pastarpināti redzams starp vairāku minēto uzņēmumu līdzīpašniekiem.
Viņš savu atbildību iespējamajā nodokļu nenomaksā neredz. “(..) manos pienākumos neietilpa uzņēmumu ikdienas darba organizēšana. Es neko nelikumīgu kā šo uzņēmumu valdes loceklis darījis noteikti neesmu, līdz ar ko man īsti nav arī saprotams, par kādu manu atbildību (un par ko tieši) ir runa,” raidījumam norāda Martinsons.
VID NMPP direktors Kaspars Podiņš “de facto” norāda: “Sākotnēji mēs vēršamies pret juridiskajām personām, kuras ir reāli strādājošas šodien, no kurām būs iespējams piedzīt šos zaudējumus. Tad, kā jūs jau zināt, katru juridisko personu pārstāv fiziskās personas, kuras arī tiks sauktas pie atbildības likumā noteiktā kārtībā.”
Kā ziņots iepriekš, pirms piecarpus gadiem – 2014.gada vasarā Finanšu policija veica gandrīz 90 kratīšanas, vairākas aizturēšanas. Būvkompānijai “Moduls-Rīga” uz laiku tika iesaldēti finanšu līdzekļi. Tolaik izmeklētājiem bija aizdomas, ka izveidota shēma, kuras ietvaros reāli strādājoši uzņēmumi savās PVN atskaitēs iekļāvuši faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.
Darījumi bijuši saistīti arī ar darbiem virknē valstij un pašvaldībām piederošos būvobjektos. Starp tiem - Bērnu slimnīca, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes ēka, virtuves bloki Rīgas skolās, zemās grīdas tramvaju depo un citi.
2017.gadā Finanšu policija nodeva lietu prokuratūrai, lūdzot saukt pie atbildības 14-it cilvēkus. Tolaik prokuratūra nolēma lietu sadalīt un apsūdzību celt pret deviņiem, no kuriem viens jau ir notiesāts, bet pārējie tiek tiesāti. Savukārt pārējā lietas daļa atgriezās izmeklēšanā Valsts ieņēmumu dienestā, kas turpināja izmeklēšanu pret piecām personām un vairākām būvkompānijām.
