Pieaugusi sabiedrības interese par Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam
Kopš vasaras ir ievērojami pieaugusi sabiedrības interese par Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027.gadam sabiedrisko apspriešanu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.
Par NAP2027 līdz šim kopumā saņemti vairāk nekā 1300 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa gan esot par nepieciešamību papildināt plānu ar diezgan specifiskām jomām. "Mēs to visu tagad vērtējam, bet priekšlikumu skaits tiešām ir ļoti liels," norādīja Vilks.
Viņš atzina, ka lielākais izaicinājums ir neiekļaut NAP2027 punktus, kas nonāktu savstarpējā pretrunā viens ar otru, "lai plāns neizveidotos vienkārši kā tāds vēlmju saraksts". Šajā saistībā PKC vadītājs uzsvēra, ka ministriju sākotnēji iesniegtie priekšlikumi, kuru īstenošana kopsummā prasītu vairāk nekā 41 miljardu eiro, krietni pārsniedz iespējas, tāpēc tie tiks pamatīgi izvērtēti, lai nonāktu pie četrreiz mazākām izmaksām.
"Būs ļoti smagas diskusijas par tām izvēlēm, kuras mēs izdarīsim. Skaidrs, ka tās galvenās izvēles būs par to, kur mēs ieguldām jaunu attīstības resursu, kādus pakalpojumus veidojam, un kur ir nepieciešams uzlabot novecojušo infrastruktūru, pat lai sniegtu pakalpojumus esošajā līmenī," norādīja Vilks, piebilstot, ka nozares, kas varētu prasīt īpaši lielas investīcijas infrastruktūrā, ir iekšlietas, veselības aprūpe un autoceļi.
Kā ziņots, NAP2027 publiskajā apspriešanā saņemtie atzinumi, viedokļi, priekšlikumi un iebildumi tiks izvērtēti, sagatavojot NAP2027 gala redakciju. PKC mājaslapā būs iespēja iepazīties ar kopsavilkumu par izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem.
Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā.
NAP2027 pirmajā redakcijā teikts, ka plāns ir vērsts uz stratēģijas "Latvija 2030" ietvertās vīzijas sasniegšanu, proti, 2030.gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus.
NAP2027 arī uzsvērts, ka nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.
NAP2027 pirmajā redakcijā teikts, ka Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā. Savukārt Latvija būs zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.
Plāns paredz 2027.gadā fundamentālās pārmaiņas un izaugsmi četros virzienos. Pirmkārt, vienlīdzīgas tiesības, kas aptver Latvijas iedzīvotāju pamata tiesību īstenošanu caur valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Otrkārt, dzīves kvalitāte, kas raksturo vispārējo labklājības un ikviena Latvijas iedzīvotāja iespēju pieaugumu. Treškārt, zināšanu sabiedrība, kas ir kopējs virziens pārmaiņām izglītībā un zinātnē, pilsoniskajā apziņā, mediju telpā un tautsaimniecībā. Ceturtkārt, atbildīga Latvija, kas ir atbilde klimata un demogrāfisko tendenču apdraudējumam šodien un tālākā nākotnē.
