Algas visstraujāk kāpj veselības un sociālās aprūpes nozarē
Veselības un sociālās aprūpes nozarē šogad trešajā ceturksnī otro ceturksni pēc kārtas bijis lielākais bruto darba samaksas kāpums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada trešo ceturksni veselības un sociālās aprūpes nozarē vidējā bruto darba samaksa pieauga par 15,1%, bet šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā pagājušā gada attiecīgo periodi vidējā neto darba samaksa šajā nozarē palielinājās par 13,4%.
Savukārt šogad pirmajā ceturksnī veselības un sociālās aprūpes nozarē vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija otrs straujākais, uzrādot pieaugumu par 12,3%.
Vidējā bruto darba samaksa veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošajiem šogad trešajā ceturksnī bija 1124 eiro, kamēr pērn attiecīgajā laika periodā tā bija 977 eiro.
Tādējādi nozarē nodarbināto atalgojums šogad trešajā ceturksnī par 3% pārsniedza vidējo bruto darba samaksu valstī, kas par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro.
Pēc bruto darba samaksas apmēra patlaban veselības un sociālās aprūpes joma ierindojas septītajā vietā 20 pamatnozaru vidū.
Lielākā vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbinātajiem - 2046 eiro. Seko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju joma, kurā vidējā bruto darba samaksa bija 1725 eiro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšana - 1361 eiro, valsts pārvalde un aizsardzība - 1343 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu joma - 1225 eiro, kā arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - 1204 eiro.
Atbilstoši Veselības ministrijas apkopotajai informācijai, darba samaksas palielināšanai veselības nozarē 2019.gadā novirzīti papildu vismaz 104,25 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2018.gadu atalgojums ir palielināts visām mediķu grupām.
Piemēram, sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga bez piemaksām 2019.gadā pieaugusi par 180 eiro - no 899 eiro līdz 1079 eiro. Savukārt sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.
Nākamgad ārstniecības personu zemākās mēnešalgas palielināšanai ir paredzēts 60,1 miljons eiro. Plānots, ka, piemēram, sertificētu ārstu un zobārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro - no 1079 eiro šogad līdz 1187 eiro 2020.gadā. Savukārt sertificētām māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm, biomedicīnas laborantiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem un ārstiem-neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājiem zemākais mēneša atalgojums pieaugs no 714 eiro līdz 785 eiro.
Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) rosināja mediķu algām nepieciešamos vēl papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, bet iecere neguva atbalstu nedz no Finanšu ministra Jāņa Reira (JV), nedz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).
Tikmēr, protestējot pret solījuma nepildīšanu, veselības aprūpes darbinieki jau rīkojuši vairākas protesta akcijas, kā arī lūguši atļauju Centrālā vēlēšanu komisijai sākt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.
