Premjers liek Viņķelei līdz 31.janvārim sagatavot jaunu mediķu darba samaksas modeli

Ministru prezidents otrdien tikās ar veselības ministri, lai pārrunātu ministres redzējumu par iespējām uzlabot veselības aprūpes sistēmu. Kariņš otrdien arī izdeva rezolūciju Viņķelei, norādot, ka līdz 31.janvārim jāsagatavo un Ministru kabinetā jāiesniedz piedāvājums par jaunu darba samaksas atalgojuma modeli mediķiem. 

Kariņš norādīja, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem. 

"Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. Šodien ar veselības ministri pārrunājām viņas redzējumu par prioritāri veicamajiem darbiem veselības aprūpē. Sagaidu, ka ministre ar tiem drīzumā iepazīstinās gan valdības kolēģus, gan sabiedrību," pauda Kariņš.

Ministru prezidents un veselības ministre vienojās, ka 10.decembra valdības sēdē Viņķele piedāvās slimnīcu tīkla modeli atbilstoši sniegto pakalpojumu līmeņiem, lai nodrošinātu vienmērīgus un kvalitatīvus pakalpojumus visā valstī.  

Tāpat Ministru prezidents decembra sākumā sagaida veselības ministres pārskatu par veselības aprūpes sistēmas reformu gaitu un priekšlikumus tās uzlabošanai, ņemot vērā aktuālo situāciju veselības aprūpē.  

Savukārt līdz 31.janvārim Veselības ministrijai jāsagatavo piedāvājums jaunai ārstniecības personu darba samaksas kārtībai, lai ieviestu caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu un novērstu tajā iespējamās netaisnības.

LETA jau vēstīja, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosināja mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina. Tomēr šis priekšlikums nav guvis koalīcijas partneru atbalstu.

Premjers jau vakar pēc partneru sarunām paziņoja, ka Viņķelei janvārī valdībā jāvirza jauna mediķu atalgojuma sistēma. Taujāts, vai jautājums par papildu līdzekļu meklēšanu 2020.gada budžetā, lai nodrošinātu mediķu algu solīto pieaugumu, ir noslēgts, Kariņš uzsvēra, ka nākamā gada budžets Saeimā jau ir pieņemts, savukārt valdība turpina darbu pie 2021.gada valsts budžeta.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atgādināja, ka politiskais spēks iepriekš piedāvāja nepieciešamo finansējumu mediķu algām nodrošināt, palielinot valsts budžeta deficītu. "Koalīcijā šis priekšlikums neguva atbalstu, un patlaban ir svarīgi piedāvāt sistēmiskus risinājumus atlīdzības sakārtošanai," teica ministrs. 

Vaicāts, vai nākamā gada budžetā vairs netiek meklēti papildu līdzekļi mediķu algām, Pūce atbildēja, norādot, ka 2020.gada valsts budžetā mediķu atalgojumam papildus piešķirti 60 miljoni eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres atbrīvošanu no amata.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28.novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.