Alcheimera slimniece Rīgā apmaldās savā kāpņu telpā

“Pirmajā stāvā pie lifta satiku pensijas vecuma sievieti, kura izskatījās apjukusi. Viņa man jautāja: “Atvainojiet, kā man tikt uz otro stāvu?” Kā viņa pastāstīja, viņai pa nakti kaut kas ir noticis. Viņai esot Alcheimers, un kaut kas līdzīgs ik pa laikam gadās,” atceras Anastasija.

Naktskreklā, čībās, ar suni

Seniore, ģērbusies naktskreklā un mājas čībās, nespēja atrast savu dzīvokli un klīda pa kāpņu telpu kopā ar suni. Sieviete klāstīja, ka dzīvojot 21. dzīvoklī, bet 28. dzīvoklī – viņas kaimiņiene, kura varot palīdzēt šajā situācijā.

Kaimiņienes durvis neviens neatvēra, bet 21. dzīvoklis izrādījās vaļā. “Ienācām, kundze savu dzīvokli atpazina. Viņa lūdza sazināties ar viņas dēlu. Nosauca numuru, no galvas. Uz zvanu neviens neatbild. Cilvēks, kurš neatceras, kur dzīvo, var pareizi atcerēties telefona numuru?” turpina Anastasija, kura apsolīja sazināties ar sociālo dienestu un lūdza kundzi neiziet no mājām.

“Pašai man bija jāskrien uz darbu, kuru jau biju nokavējusi. Darbā pēc iespējas ātrāk meklēju kādu sociālā dienesta numuru. Zvanu, skaidroju situāciju un prasu, ko darīt, ja atradu cilvēku ar Alcheimera slimību, kurš ir apmaldījies. Viens no pirmajiem jautājumiem, ar skepsi: “Jūs esat ārste?” “Nu, vispār jā, esmu ārste.” “Nu labi...” Nez kāds sakars šim jautājumam ar esošo problēmu, bet pieņemsim, tas bija svarīgi,” stāsta Anastasija.

Pašai sirdzējai jāraksta iesniegums

Anastasijai paskaidrots – lai sociālā dienesta darbinieks aizbrauktu pie seniores, kundzei ir jāuzraksta iesniegums. “Tieši tā, cilvēkam ar Alcheimera slimību ir jāraksta iesniegums, lai pie viņa atnāktu kāds un pārbaudītu, vai vajag palīdzību! Bet, tā kā kundzei esot dēls (dzīvs radinieks), dēlam pašam ir jārūpējas un jāpieskata sava māte. Vienalga, cik tālu viņš tagad atrodas, vienalga, kāda viņam ir veselība, vienalga, kādas starp viņiem ir attiecības un ka viņam ir sava dzīve. Dēlu mēs nevaram sazvanīt, un nav zināms, vai tiešām viņš ir,” sašutusi ir Anastasija, kura kā “trešā persona” nevar neko iesākt.

“Esmu kaut kāda kaimiņiene, un, mazums, man ir plāns šo kundzi iespundēt pansionātā,” ironizē izpalīdzīgā sieviete, nesaprotot, kāpēc tomēr viņa nevar izsaukt speciāli apmācītu cilvēku, kas pārbaudītu, vai kundzei vajag palīdzību.

Par laimi, atbrauca dēls

Neatliekamo medicīnisko palīdzību šajā gadījumā arī nevar saukt, jo kundzei nav akūts dzīvību apdraudošs stāvoklis (kaut gan potenciāli varētu būt).

“Pēc konsultantes vārdiem, iespējams ar kundzes atļauju uztaisīt mani par pilnvarotu personu, ja es tik ļoti gribu palīdzēt. Un tad es varēšu aicināt pie viņas sociālos darbiniekus,” saka Anastasija, kura vēlējusies, lai seniore palīdzību saņem tagad, nevis pēc mēneša.

Laimīgā kārtā kundzes dēls tomēr drīz bija ieradies pie mātes. “Pastāstīju, kas atgadījies. Vismaz kāds viņu tagad pieskatīs,” piebilst Anastasija. “Bet kas tas par nejēdzīgu likumu, ka sociālais dienests drīkst palīdzēt tikai vientuļiem cilvēkiem?! Dzīve taču ir daudz sarežģītākas situācijas nekā vientuļš un ir radinieki. Kā rīkoties šādā situācijā, un kā būtu labāk visu organizēt?”

Jāsauc policija, nevis sociālie

Rīgas pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis "Likumam un Taisnībai" skaidroja, ka šādos gadījumos pēc palīdzības jāvēršas Valsts policijā pa tālruni 110.

“Policistiem ir pieejamas datubāzes, kurās viņi var noskaidrot sirmgalvja dzīvesvietu vai tuvākos radiniekus, lai attiecīgi nogādātu personu mājās vai nodotu radiem. Jāpiebilst, ka šādās situācijās policisti sarunas laikā mēģina noskaidrot pēc iespējas vairāk informācijas, proti, mēdz gadīties, ka sirmgalvis atceras tikai pirmslaulības uzvārdu, taču vienlaikus spēj nosaukt savu dzimšanas dienu. Katrā ziņā policistiem reizēm notikuma vietā jābūt radošiem, lai sarunas laikā iegūtu visu nepieciešamo informāciju,” stāsta Sadovskis.

Nereti mēdz būt arī, ka gandrīz nekādas pārbaudes nav nepieciešamas, jo brīdī, kad policisti ierodas notikuma vietā, jau saņemts iesniegums no tuviniekiem, kuri ziņojuši par pazudušo radinieku. 

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska arī norāda: “Ja ir sastapts apmaldījies cilvēks, kurš neatceras savu dzīvesvietu, tad ir jāsazinās ar Valsts policiju un jāseko policijas norādēm. Savukārt, ja redzams, ka cilvēkam ir kļuvis slikti un nepieciešama tūlītēja mediķu palīdzība, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Vēlams palikt kopā ar cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība, līdz operatīvo dienestu ierašanās brīdim.”

Slimību profilakses un kontroles centrā "Likumu un Taisnību" informē, ka pēdējie dati par pacientiem ar Alcheimera slimību Latvijā ir par 2017. gadu. Pirms diviem gadiem mūsu valstī ar to sirga 287 cilvēki.