Skrundu reģionālā reforma plēš uz trim pusēm: Kuldīga, Saldus un Liepāja
Latvijas jaunākās pilsētas iedzīvotājus - skrundeniekus - reģionālā reforma sadalījusi vairākās frakcijās. Vieni vēlas atpakaļ vecajā Kuldīgas rajonā, citi atkal skatās uz rietumiem – jaunveidojamo Lejaskurzemes novadu jeb Liepāju, trešie uz austrumiem – Saldu, bet īstenie novada patrioti grib būt noteicēji paši un saglabāt Skrundas novadu.
Pēdējais variants par Skrundas novada saglabāšanu, visticamāk, nav reāls. Bet šo desmit gadu laikā skrundenieki pārliecinājušies, ka „atbrīvošanās” no Kuldīgas mainījusi vietējo paradumus. Viņi vairs nejūt savu ciešo sasaiti ar Kuldīgu. Ja jābrauc uz „lielo pilsētu”, tad daudz tuvāk un ērtāk ir doties uz Saldu vai Liepāju – gan pie dakteriem, gan pēc lielākiem pirkumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gan uz vienu, gan otru pusi autobuss brauc 15 reizes dienā (brīvdienās arī vilciens), bet uz Kuldīgu tikai četras reizes dienā. Saldū vai Liepājā var izdarīt nepieciešamo, un jau uzreiz autobuss atpakaļ uz mājām, bet brauciens uz Kuldīgu aizņem visu dienu – no rīta turp, tikai vakarpusē atpakaļ. Arī ceļš uz austrumiem vai rietumiem ir daudz kvalitatīvāks (Rīgas-Liepājas šoseja) nekā uz ziemeļiem – bijušo rajona centru.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce par visu varu grib Skrundu „ieskapēt” pie Kuldīgas. Nesen Skrundā notika ministra tikšanās ar iedzīvotājiem, kuras laikā viņš atzina daudzu reformas pretinieku apgalvojumu, ka Pūce tikai braukā pa novadiem un, neuzklausot vietējo iedzīvotāju protestus, norunā savu sakāmo - un viss!
Vietējais laikraksts „Kurzemnieks” reportāžā par ministra tikšanos ar skrundeniekiem „Reforma liek uz vienu, tauta grib uz otru pusi” izcēlis Pūces citātu: „Šādas tikšanās ir kā teātra izbraukuma monoizrāde, kurā esmu vienīgais aktieris, bet jūsu loma – aplaudēt vai svilpt”.
Cilvēki dzīvos, neskatoties uz līnijām kartē
Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (Reģionu apvienība) portālam Jauns.lv pauda:
„Skrundas pusē iedzīvotāji uz reformu raugās ļoti dažādi. Tikšanās reizē ar ministru daļa iedzīvotāju pauda vēlmi, lai Skrundas novads tiktu pievienots Saldus novadam. Pamatojums šai vēlmei bija ērtāka nokļūšana, kas saistīta gan ar ceļu infrastruktūru, gan attālumu, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Šeit gan par pēdējo runājot, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana ir valsts pārziņā, taču svarīga arī sadarbība ar konkrēto pašvaldību.
Sarunās ar iedzīvotājiem dzirdēts viedoklis, ka Skrunda piedzīvojusi dažādus teritoriālos sadalījumus, pēdējā gadsimta laikā esam bijuši daļa no Aizputes apriņķa, Kuldīgas rajona, Saldus rajona, Skrundas rajona un tagad Skrundas novads. Novada desmit gadu pastāvēšanas laikā ir sakārtotas un uzsāktas daudzas labas lietas, kas veicinājušas izaugsmi. Vissvarīgākais, lai reforma ir pārdomāta un nesasteigta, ir jāsaprot, cik pieejami pēc reformas būs pakalpojumi iedzīvotājiem, vai būs nodrošināta satiksme, lai cilvēks var nokļūt līdz novada centram un ērti sakārtot nepieciešamos jautājumus, un cik daudz laika tas aizņems. Ģimenēm svarīgi pēc iespējas tuvāk dzīves vietai saņemt izglītības pakalpojumus.
Ja reforma, apvienojot novadus, tiks īstenota, mūsu cilvēkiem savā dzīvesvietā ir jājūtas piederīgiem, jo neskatoties uz līnijām kartē, Skrundas novadā cilvēki ir dzīvojuši paaudžu paaudzēs un turpinās to darīt”.
- Kā vērtējat neseno tikšanos ar ministru Pūci, kāds bija iedzīvotāju noskaņojums? Minēts viņa citāts: „Šādas tikšanās ir teātra izbraukuma monoizrādes, kurā esmu vienīgais aktieris, bet jūsu loma - aplaudēt vai svilpt". Vai tā tik tiešām bija teātra monoizrāde?
- Tikšanās bija ministrijas plānots pasākums, kurā ministrs Pūce informēja par gaidāmo reformu. Prieks, ka iedzīvotāji bija atsaucīgi, ka nāca ar saviem jautājumiem un bažām, ka iesaistījās un diskutēja, jo gribas ticēt, ka tāds jau ir šīs tikšanās mērķis - iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā.
Jā, šāds citāts no ministra puses bija. Taču jāsaka, ka to tomēr nevarētu nosaukt par monoizrādi, jo dalībnieki bija visi - arī Skrundas novada iedzīvotāji, kas iesaistījās diskusijās un pauda savu viedokli. Es to redzu kā diskusiju, nevis teātra izrādi.
Laiks rādīs, kādi vēji pūtīs no galvaspilsētas puses. Galvenais, lai visi saprotam, ka Latvija ir ne tikai Rīga.
„Būsim vistālākais nostūris”
Nīkrāces pagasta pārvaldniece Ilona Rītiņa portālam Jauns.lv teica, ka neatkarīgi no tā, kam Skrundas novadu pievienots, pagasts tik un tā būs lielā novada paša nomale un iedzīvotājiem tas, protams, nepatīk. Viņa pauda:
„Skrundas novads varētu palikt pats par sevi, bet, kā redzams, tas nenotiks. Droši vien jau atjaunos veco Kuldīgas rajonu, un tad jau Nīkrāces pagasts atkal būs novada tālākais nostūris, kā tas bija daudzus gadus. Ja arī pievienosimies Saldum vai Liepājai, mēs vienalga tik un tā būsim tālākais nostūris visā teritorijā. Diemžēl! Ja kāds tagad oponē par ceļiem vai neceļiem, par tikšanu vai netikšanu, tad jāteic, ka, piemēram, pie ārsta tāpat kā līdz šim varēsim braukt uz Saldu. Tas nav rādītājs. Ārstu jau cilvēks var izvēlēties, kā pašam ir ērtāk – kaut vai Daugavpilī. Jā, novadā bija tikšanās ar Pūces kungu. Par to saku: skaisti runāt mēs jau visi mākam, bet ar darbiem jāpierāda, ka reforma tik tiešām nepieciešama”.
