Grāmatas “Viens Visā, Viss Vienā” prezentācija

Māra Rikmane par sevi un grāmatu stāsta:
“Grāmatas priekšvārdā minu, ka sevi par dzejnieci nekādā gadījumā neuzskatu, esmu saistīta ar citas mākslas - tēlotājmākslas veidiem ¬¬– (stājgrafiku, grāmatu ilustrēšanu, glezniecību), tomēr ar niansēto literatūras un dzejas pasauli likteņa pavērsienos esmu bijusi vienota, kopš gluži agrīniem gadiem līdz pat šai dienai. Nenoskaidrojamu apstākļu dēļ, gribēdama izteikt to, kas man ir būtisks un, lietojot emocionāli sakāpinātu frāzi, „to, KAS MAN IR SVARĪGĀKS PAR VISU”, es atradu samērā vienkāršu, pat arhaisku veidu, kā domu skaidri un gaiši ar melnu uz balta nolikt pašai sev priekšā ar varbūtības prognozi, izteiktu vārdos –
Kas noderētu ne vien man,
Bet arī staram kopīgam.

Grāmatā paužu savus personīgos, uzskatus par tā sauktajām “mūžīgajām vērtībām” - tā, kā tās izprotu, uzdrošinoties būt nesaprasta, naiva un no tradicionālo uzskatu viedokļa pat “ķecerīga”.

Teiciens “Viens Visā, Viss Vienā” ir tik dziļš un plašs, ka tam varētu veltīt simtiem filozofisku apcerējumu. Es to reducēju uz savu domu, ka cilvēka Dvēselē Lielais Nezināmais – dažādi interpretētais, ir iesējis “sezama sēkliņu”, tādu kā Brīnumpuķes stāda aizmetni, kuru apzinoties un kopjot, cilvēks  sāk atbrīvoties no manipulācijām pakļautā pūļa, kā arī no smagnēju, nomācošu, bieži agresīvu personību iespaida, viņš sajūt Neatkarības radošo iespēju smaržu. Ir atklājies stars, kas to vieno ar Viedo Mīlestību, ar kuru caur sirds lūgšanu uzsākas dialogs. Savukārt, šis dialogs  spēj būt produktīvs, ja tā siltumā un gaismā un izpratnē tiek iekļauta Zemes Mātes formu daudzveidība no viss iespaidīgākām līdz mikroskopā tik tikko ieraugāmam. Bet tas panākams tikai caur šo Viedo Mīlestību.

Kāpēc Mīlestībai vajadzīgs Viedums? Gluži vienkārši, lai šeit uz mūsu mīļās planētas, Mīlestību, kas rakstāma ar lielo burtu, kāds zābaks nesamītu. Novēlu katram caur Mīlestības Viedumu alkt kļūt brīvam un radošam, jo iespējams, tikai tā, tas, kas sapostīts, ir saglābjams.”